Lai gan šķiet, ka alerģijām bagātākais gadalaiks ir pavasaris, nemaz neatpaliek arī rudens. Aukstums, pelējuma sēnīte, rudenī ziedošie augi — tā ir daļa no biežākajiem alergēniem rudens—ziemas periodā. Piedāvājam konspektīvu ieskatu problēmā līdz ar medikamentozas un nemedikamentozas profilakses iespējām.
Arī rudenī zied!
Kad runājam par sezonālām alerģijām, daudziem prātā vispirms nāk ziedputekšņu izraisītas reakcijas pavasarī. Tomēr tādi simptomi kā kņudēšana kakla gļotādā, asarojošas, apsārtušas acis un šķaudīšana nav raksturīga tikai aprīlī un maijā. Rudens cēlienā varam saskarties ar tādiem pašiem simptomiem — gan no ziedputekšņiem, gan arī aukstāka laika ietekmē.
Visparastākie nezāļu augi (vībotnes, balandas) var producēt milzum daudz ziedputekšņu. Šie augustā un septembrī ziedošie augi izsauc nopietnus alerģijas simptomus rudenī līdz pat laikam, kad tos skar pirmās salnas. Maldīgs ir uzskats, ka tas ietekmē tikai lauku reģionos dzīvojošos. Šie ziedputekšņi ar vēja plūsmu tiek pārnesti ļoti tālu, pat 200—300 km! Tātad sensibilizēti cilvēki simptomus sajutīs arī tad, ja dzīvo Vecrīgā. Lielai daļai, aptuveni 75 % cilvēku, kas cieš no pavasara ziedputekšņu alerģijas, ir arī nezāļu izraisītas reakcijas.
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- Regulāri sekot ziedputekšņu monitoringam reģionos (gan ceļojumu gaitā pa Eiropas valstīm, gan uz vietas Latvijā). Pie mums to veic Latvijas Universitātes Aerobioloģijas dienests. Par ziedputekšņu koncentrāciju gaisā var uzzināt arī laika ziņu raidījumos.
- Sausā, vējainā laikā iespējami vairāk atrasties telpās, īpaši pīķa stundās. Pastaigām izvēlēties agras rīta stundas vai laiku pēc lietus, kad visi ziedputekšņi mitruma ietekmē ir smagi un atrodas pie zemes.
- Nēsāt saulesbrilles, kam ir divējāds efekts: ziedputekšņi uzreiz nenokļūst acīs, bet iekaisušās acis mazāk cieš no tiešiem saules stariem, kas var radīt papildu kairinājumu.
- Logus turēt cieši aizvērtus.
- Virsdrēbes un apavus novilkt pirms ienākšanas telpās.
- Telpas regulāri kopt ar putekļsūcēju.
- Veikt mitro uzkopšanu.
- Regulāri mazgāt drēbes un arī aizkarus.
- Veļu nežāvēt laukā, ārpus telpām.
- Bieži mazgāt arī mājdzīvniekus, kas uzturas laukā; to kažokā sakrājas daudz ziedputekšņu.
- Arī mati kalpo kā filtrs — tos mazgāt pēc pastaigas laukā.
Medikamentozā profilakse
- Savlaicīgi — pirms aktuālās ziedputekšņu sezonas — sākt antihistamīnu lietošanu (pirmā izvēle: II paaudzes nesedatīvie līdzekļi), ko turpināt visu sezonu.
- Ja simptomātika anamnēzē ir smaga, tad profilaktiski lietojami arī nazālie kortikosteroīdi, to darbība būs efektīva, ja lietošana būs regulāra!
- Ja ir astmas simptomi — savlaicīgi inhalācijās sākt kortikosteroīdus, novēršot iespējamos uzliesmojumus ar lēkmēm.
- Specifiskā imūnterapija, kas pēc būtības ir cīņa ar cēloni, nevis sekām (rekomendācijas ir alergologa kompetencē).
Orālās alerģijas sindroms (OAS)
Pacientiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, tā ir (tūlītēja) alerģiska reakcija mutes gļotādā pēc tiešas saskares sakošļājot, apēdot dažādus augļus, dārzeņus, riekstus. [1] Potenciāli var parādīties neatkarīgi no sezonas. Sindromu var aprakstīt arī ar nosaukumu “ziedputekšņu—pārtikas alerģijas sindroms”. [2] OAS, iespējams, ir biežākais pārtikas izraisītu alerģisko reakciju cēlonis pieaugušo vecumā (60 % no visām pārtikas izraisītajām reakcijām). [1]
Biežākās nezāļu grupas alergēnu krustotās reakcijas ir ar banāniem, melonēm, arbūziem, apelsīniem, kivi, papriku, gurķiem, artišokiem, cukīni, tomātiem, kumelīšu tēju, saulespuķu sēklām, medu. Klīniskās izpausmes pacientiem var atšķirties. Ir pētījumi, kur konstatēts, ka OAS biežāk raksturīgs sievietēm. [3] Reakcija sākas ļoti ātri, principā pāris minūtes pēc lūpu un mutes gļotādu saskares ar alerģisko produktu. Sākas nieze, tūska lūpās, mutes gļotādā, ausīs un rīklē vai var parādīties periorāla eritēma un ģeneralizēta nātrene.
Dažreiz izpausmes parādās tikai noteiktā vietā, piemēram, izteikti sāk kasīties ausīs. Reti vērojama (bet ir iespējama) anafilaktiska reakcija. Tātad laiks, kad izpausmes sāksies, svārstās no pāris minūtēm līdz pusstundai — parādās ģeneralizēti izsitumi, elpošanas grūtības un kardiovaskulāras izpausmes (hipotensija), t.i., šoka aina. [1]
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- Ja anamnēzē bijusi reakcija (īpaši anafilaktiska) — izslēgt šos produktus no uztura. [4]
- Daudzi no pārtikas alergēniem, augļiem un dārzeņiem satur termolabilus alergēnus. Pacienti labi panes termiski apstrādātus (ceptus cepeškrāsnī, vārītus) produktus, bet reaģē uz svaigu, piemēram, ābolu. [5] Tomēr riekstu termiska apstrāde nemazinās alerģiskas reakcijas izpausmes.
- Svarīga arī pacientu ģimenes locekļu, draugu izglītošana, lai mazinātu risku, ka reakciju izraisošais produkts ir kāda ēdiena sastāvā un pirmajā brīdi nav pat pamanāms.
- Lasīt pirkto produktu anotācijas informācijai par to sastāvu. [6]
Medikamentozā terapija
Atkarīga no izpausmes smaguma, iesaistīto orgānu reakcijas.
Svarīgi!
Anafilaktiskas reakcijas gadījumā lietot adrenalīnu (vislabāk autoinjektora veidā), nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību. [7; 8]
Pelējums
Pelējuma sēnes sastopamas gan laukā, gan iekštelpās. Augot veidojas sporas, ar kurām sēnes vairojas. Laukā tās līdzīgi ziedputekšņiem pārnēsā vējš, telpās — gaisa plūsma (staigājot, virinot durvis). Pelējums aug un attīstās visu gadu. Rudenī intensīvāk — mitrās kritušās koku lapās, zālē, komposta kaudzēs. Iekštelpās tas notiek vietās, kur ir paaugstināts mitruma līmenis: pagrabā, vannas istabā un virtuvē.
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- No piemājas apkārtnes novākt kritušās lapas, noziedējušos augus.
- Komposta kaudzi iekārtot iespējami tālāk no dzīvojamās mājas. Veicot komposta revīziju, izmantot sejas masku.
- Maksimāli mazināt gaisa mitrumu telpās, īpaši pagrabstāvā un pirmajā stāvā. Optimāls relatīvā mitruma līmenis ir 40—50 %. Ja nepieciešams, izmantot mitruma savācējus.
- Pelējuma vietas apstrādāt ar speciāliem fungicīdiem vai vienkārši ar etiķa šķīdumu.
Medikamentozā profilakse tāda pati kā ziedputekšņu alerģijas gadījumā, ņemot vērā aktuālos simptomus.
Mājas putekļu ērces
Šie dzīvie, mikroskopiskie radījumi atrodami visās mājās. Barojas ar cilvēka veco, pārragojušos ādu. Vislielākajā koncentrācijā putekļu ērces atrodamas segās, spilvenos, matračos. Visur, kur ir cilvēks, būs putekļu ērces. Simptomus tās var izraisīt visu gadu, bet jo īpaši rudenī, ziemas periodā, kad vairāk laika pavadām telpās.
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- Izvēlēties segas, spilvenus, ko var apstrādāt, mazgāt augstā temperatūrā (vismaz 60 grādos).
- Gultasveļu mazgāt 60 grādu un augstākā temperatūrā.
- Izmantot putekļu ērces necaurlaidīgus gultas matraču, spilvenu un segu pārvalkus.
- Uzturēt optimālu gaisa relatīvo mitrumu — zem 50 %.
- Vasarā segas un spilvenus var izkarsēt tiešos saules staros, ziemā — izlikt ārā zemā temperatūrā (mīkstās, pūkainās mantiņas, ko nevar mazgāt, uz vismaz 24 stundām var ievietot saldētavā).
- Telpās (īpaši guļamistabā) neturēt liekus, putekļus krājošus priekšmetus: vaļējus grāmatplauktus, suvenīru krājumus uz plauktiņiem utt.
- Grīdas klājumu ar paklāju aizstāt ar viegli kopjamu grīdas materiālu — koka, lamināta, flīžu grīdu.
- Telpas regulāri kopt ar putekļsūcēju (aprīkotu ar HEPA filtru), veikt mitro uzkopšanu.
- Cilvēkam, kas cieš no alerģijas pret putekļu ērcēm, nebūtu vēlams pašam kopt telpas. Tīrīšanas laikā ieteicams uzturēties laukā.
Medikamentozā profilakse atkarīga no aktuālajiem simptomiem.
Dzīvnieku izraisītas reakcijas
Rudenī un vēsajā periodā mājdzīvnieki vairāk uzturas telpās. Aptuveni 40 % pacientu, kas ir jutīgi pret ziedputekšņiem, reaģē arī uz kontaktu ar dzīvniekiem. Kairinātājs var būt ne tikai spalvas, bet arī blaugznas, siekalas un bioloģiskie izdalījumi (īpaši urīns). Dažādas dzīvnieku sugas ir atšķirīgi reaktogēnas, tāpēc gadās, ka viena suņa klātbūtnē reakcijas nav, bet cits izsauc nopietnu reakciju. Kaķi divreiz biežāk izraisa alerģisku reakciju nekā suņi.
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- Ja ir zināma alerģiska reakcija uz dzīvniekiem, censties no tieša kontakta izvairīties.
- Ja tomēr nolemts iegādāties dzīvnieku, jānoskaidro, vai attiecīgās šķirnes indivīdi pieskaitāmi pie biežāk alerģiskajiem.
- Dzīvniekus regulāri mazgāt.
- Dzīvniekiem dzīvojamajās telpās atvēlēt noteiktu teritoriju, neļaujot gulēt uz mīkstajām mēbelēm.
- Dzīvnieka guļvietu neiekārtot vietā, kur notiek intensīva kustība. Ar gaisa plūsmu alergēni tiek iznēsāti pa visām telpām.
- Izmantot gaisa attīrītāju ar filtriem, kas aiztur dzīvnieku alergēnus.
Aukstuma alerģija
Aukstuma nātrene ir ādas reakcija uz aukstumu (vai strauju temperatūras maiņu), parādās pāris minūtes pēc aukstuma ekspozīcijas un izpaužas ar niezi un urtikāriem elementiem uz ādas. Ilgst no 20—30 minūtēm līdz pāris stundām.
Paaugstināts gaisa mitruma līmenis un vējains laiks šīs izpausmes pastiprina. Jo lielāks ir aukstuma ekspozīcijas laukums, jo izteiktāka var būt reakcija. Reakcija var variēt plaši: no viegliem simptomiem līdz smagai anafilaktiska tipa reakcijai. Piemēram, pēc peldes vēsā ūdenī var pazemināties asinsspiediens, zust samaņa un iestāties šoks. Aukstuma urtikārija biežāk skar jaunus cilvēkus.
Aukstuma nātreni iedala primārā un sekundārā. Primārā raksturīga jauniem cilvēkiem. Ilgst 4—5 gadus, pēc tam spontāni izzūd. Sekundārā aukstuma nātrene izpaužas kā simptoms citas slimības gadījumā (hepatīts, hroniskas iekaisīgas slimības, onkoloģiskas slimības). Ļoti reti sastopama iedzimta nātrene, kad raksturīgas aukstuma izraisītas reakcijas zināmas jau paaudžu paaudzēs.
Aukstuma alerģijas simptomi
Pārejoši nātrenes elementi vietās, kas pakļautas aukstuma ekspozīcijai. Āda šajās vietās var būt karstāka. Var būt pirkstu tūska, ja rokās turēts aukstums (piemēram, pudele no ledusskapja). Lūpu tūsku var novērot pēc auksta ēdiena (saldējuma) ēšanas vai auksta dzēriena (kokteiļa ar ledu) baudīšanas. Izteiktāka reakcija (mēles un rīkles tūska) rada apgrūtinātu elpošanu, samaņas zudumu, anafilaktisku reakciju.
Kā varam to kontrolēt?
Nemedikamentozā profilakse
- Maksimāli mazināt aukstuma ekspozīciju.
- Tūlīt pēc peldes noslaucīties, lai mitrā āda žūstot strauji neatdzistu vējā.
- Aukstā laikā valkāt cimdus, garās bikses (ne cieši apspīlētas).
- Nelietot ēdienu, dzērienu tieši no ledusskapja vai aukstuma skapja.
- Sejai izmantot taukainus līdzekļus kopšanai, kas paredzēti aizsardzībai pret aukstumu.
Medikamentozā profilakse un terapija
- Antihistamīnu izmantošana pirms paredzamās ekspozīcijas.
- Anafilaktisku simptomu neatliekama kupēšana, izmantojot adrenalīnu.
Noslēgumā
Summējot apskatītās alerģiskās reakcijas, jāatzīmē, ka bieži vien klīniskā aina izpausmēs ir ļoti līdzīga. Jautājums jālūko kompleksi: palīdzības sniegšana, izmeklēšana pie speciālista un racionāls terapijas plāns.
Svarīgi ir atpazīt un diagnosticēt cēloņus, lai labāk izprastu un vadītu katra konkrētā pacienta simptomus. Atbildīgākais mediķa darbs šajos gadījumos ir ierādīt pacientam paņēmienus rīcībai atbilstīgi pazīmju smagumam, jo reakciju diapazons variē no ļoti viegliem, nenozīmīgiem līdz dzīvību apdraudošiem.
KOPSAVILKUMS
- Alerģiskas reakcijas raksturīgas ne tikai pavasara mēnešos, bet arī rudenī.
- Rudenī visbiežāk sastopamie alergēni ir nezāļu ziedputekšņi, pelējums, rudens veltes, mājdzīvnieku bioloģiskie produkti, aukstums.
- Lai izvairītos no alergēna, jāveic stingri profilakses pasākumi — gan nemedikamentozie, gan medikamentozie.
- Nekontrolētas alerģijas gadījumā jādodas uz konsultāciju pie speciālista, kas diagnosticēs cēloņus un izraudzīsies pareizu ārstēšanu.
