Akūta koronāra sindroma reģistrs Jelgavas slimnīcas datu analīze

Jelgavas slimnīcā kopš 2005. gada dati tiek vākti prospektīvi ar elektroniskas anketas palīdzību, apkopojot informāciju par pacientu vecumu, dzimumu, riska faktoriem, diagnostikas un ārstēšanas taktiku un iznākumu. 2008. gadā Jelgavas slimnīcā tika apkopoti un analizēti dati par 283 pacientiem. Pacientu vidējais vecums 70,2 gadi, ārstēšanās ilgums stacionārā - vidēji 8,6 dienas, kas ir nepiedodami ilgi. Tomēr tam ir arī objektīvi iemesli. Liela daļa pacientu nav laikus meklējuši medicīnisko palīdzību, jo slimības simptomi (sāpes, elpas trūkums) neesot bijuši izteikti vai arī simptomus nav saistījuši ar nopietnu sirds slimību un nāves draudiem.

Balstoties savā pieredzē, autore uzskata - nepieciešams izstrādāt izglītojošu programmu sabiedrībai, informējot ne tikai par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, bet arī par to, kā atpazīt koronāra rakstura sāpes un citas miokarda infarkta pazīmes. Tas uzlabotu sabiedrības izpratni, veicinātu savlaicīgu hospitalizāciju, agrīnu ārstēšanas sākšanu un līdz ar to mazinātu mirstību.

Jelgavas slimnīcas AKS 2008. gada statistiskie dati

Pēc Jelgavas slimnīcas AKS pacientu 2008. gada reģistra datiem:

• arteriāla hipertensija- 76,3%;
• smēķēja- 23,6%;
• bijis miokarda infarkts- 29,3%;
• anamnēzē mirdzaritmija-16,6%;
• kopējais holesterīns >4,5mmol/l- 64%;
• zema blīvuma lipīdu holesterīns >2,5mmol/l- 54,4%;
• paaugstināti triglicerīdi- 63%;
• stacionēti ar neatliekamo medicīnisko palīdzību- 65,4%, citādi- 34,6%;
• pirmreizējs AKS- 63%, atkārtots- 35%.

  

Diagnoze iestājoties:

• AKS ar ST segmenta elevāciju- 14,84%;
• AKS bez ST segmenta elevācijas- 34,28%;
• nestabila stenokardija- 50,88%.

Klīniskā diagnoze:

• Q miokarda infarkts- 26,5%;
• bez Q miokarda infarkts- 35,69%;
• nestabila stenokardija- 37,46%;
• stabila slodzes stenokardija- 0,35%.

Iznākums:

• izrakstīti- 86,57%;
• pārvesti uz LKC- 3,89% (11 pacienti);
• miruši- 9,54%.

Saņemtā ārstēšana:

• aspirīns- 85%;
• GP IIb/IIIa receptoru inhibitori- 3%;
• klopidogrels- 45%;
• trombolīze- 6%;
• heparīns i/v- 20%;
• heparīns s/c- 13%;
• enoksaparīns- 41%;
• cits mazmolekulārais heparīns - 25%;
• nitrāti p/o- 62%, i/v- 22%;
• beta adrenoblokatori p/o- 81%, i/v- 4%;
• AKEI- 61%;
• atorvastatīns- 92%;
• amlodipīns- 36%;
• omega-3- 25%.

  

Mirstība

No analizētajiem 283 pacientiem 129 bija vīrieši (45,6%) un 154 sievietes (54,4%). Nāves cēloņu statistiku uzskatāmi var redzēt tabulā.

Klīniskā gadījuma demonstrācija

To, cik cieši reģistra dati saistīti ar reālo situāciju, liecina autores novērotais klīniskais gadījums. Paciente - sieviete, dzimusi 1943. gadā. Kardiologa konsultāciju lūdza ginekologs. Apskates laikā sūdzību nav, sāpju krūtīs nav, pašsajūta laba. Paredzēta plānveida operācija onkoloģiskas slimības dēļ, operācija atteikta, jo elektrokardiogrammā atrastas nespecifiskas izmaiņas.

Detalizētā iztaujāšanā noskaidrojas, ka pirms gada bijusi izteikta nespēka epizode, īslaicīgas sāpes krūtīs un vemšana. Sim­ptomi izzuda miera stāvoklī pēc atgulšanās. Pie ārsta nav vērsusies, jo šīs sajūtas vairs neesot atkārtojušās, periodiski bijis īslaicīgs smagums krūtīs, kas parasti drīz vien pārgājis. Diskomforts sirds apvidū ne vienmēr bijis saistīts ar fizisko slodzi.

Pacientei nozīmēti izmeklējumi: veloergometrija, lipīdu profils asinīs un ārstēšana ar beta blokatoriem, aspirīnu, preduktālu.

Veloergometrijas dati: slodzes ilgums 2 minūtes 30 sekundes, 50 W, asinsspiediens 150/90 mmHg, sirdsdarbība 78 x. Slodze pārtraukta lejupslīdošas ST segmenta de­presijas dēļ 1,5 mm V4-V5 novadījumos un 1,0 mm depresiju V6 novadījumā.

Lipīdu profils: kopējais holesterīns 5,7 mmol/l, ABLH 0,81 mmol/l, ZBLH 4,34 mmol/l, triglicerīdi 2,74 mmol/l.

Terapijā pievieno atorvastatīnu 40 mg un amlodipīna besilātu 5 mg. Pacienti nosūta uz koronarogrāfiju, pēc kuras datiem - trīs artēriju slimība - tiek veikta koronāro artēriju šuntēšana.

Paciente saņem staru terapiju, pēc tam tiek veikta radikāla audzēja operācija. Onkologa slēdziens pēc viena gada - specifiska terapija nav indicēta, kontrole divas reizes gadā. Paciente atrodas ģimenes ārsta aprūpē, lieto medikamentus - bisoprolola fumarātu, perindoprilu, atorvastatīnu, aspirīnu. Lipīdu profils pēc diviem gadiem: kopējais holesterīns 3,74 mmol/l, ABLH 1,10 mmol/l, ZBLH 2,00 mmol/l, triglicerīdi 2,21 mmol/l.

AKS sievietēm

Sievietēm biežāk novēro atipiskus simptomus (skat. 2. attēlu), pacientes vēlāk vēršas pie ārsta, un sākotnējā diagnoze ne vienmēr tiek noteikta pareizi, ir lielāka mirstība. INTERHEART pētījums pierādīja, ka visi riska faktori ir vienlīdz nozīmīgi gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm novēro izteiktāku hipertensijas, diabēta, alkohola pārmērīgas lietošanas un mazkustīga dzīvesveida saistību ar miokarda infarkta rašanos. Sievietēm pirmais miokarda infarkts vidēji ir deviņus gadus vēlāk nekā vīriešiem, vecumā, kad bieži ir blakusslimības: cukura diabēts, hipertensija, sirds mazspēja. Diemžēl sirds mazspējas prognoze ir daudz sliktāka nekā krūts vēža prognoze (skat. 3. attēlu). Tāpēc detalizēti jāanalizē pacienšu sūdzības, rūpīgāk jāievāc anamnēze un sīkāk jāizmeklē.

Jelgavas slimnīcas AKS 2009. gada desmit mēnešos

2009. gada desmit mēnešos analizēti dati par 217 pacientiem. Jelgavas slimnīcas kardiologi uzlabojuši sadarbību ar Latvijas Kardioloģijas centru, vairāki pacienti tika pārvesti neatliekamai invazīvai ārstēšanai, līdz ar to samazinājies veikto trombolīžu daudzums - 4,61%. Daļēji trombolīžu skaits samazinājies arī tāpēc, ka pacienti stacionēti novēloti.

2009. gada desmit mēnešos uz LKC pārvesti 12,9% jeb 28 pacienti. Iznākums: 76,5% pacientu izrakstīti, 10,6% - miruši.

Galvenie mērķi šobrīd - samazināt AKS pacientu mirstību Jelgavas slimnīcā, kā arī nodrošināt, lai pacientus ar AKS ar ST segmenta elevācijām uzreiz stacionē Latvijas Kardioloģijas centrā neatliekamai koronarogrāfijai un angioplastijai. Tas iespējams, sadarbojoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības kolēģiem.

2009. gada 16. decembrī Jelgavas slimnīcā viesojās (bija tikšanās arī ar NMP ār­stiem) Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors A. Ērglis, kurš pozitīvi novērtēja paveikto un nākotnes mērķus kardioloģiska profila pacientu aprūpē Jelgavā.

Piedaloties AKS reģistra veidošanā, varam analizēt mūsu pacientu ārstēšanas taktiku, redzēt, kas jāuzlabo, kā arī salīdzināt savus rezultātus ar citu slimnīcu datiem.

Nenoliedzami - vissvarīgākais AKS gadījumā ir agrīna reperfūzija. Redzams, ka uzlabojas agrīnas perkutānas intervences gadījumu skaits, pacienti ar ST segmenta elevācijām no Jelgavas un apkārtnes uzreiz tiek stacionēti Latvijas Kardioloģijas centrā. Ja tomēr pacients nonāk Jelgavas slimnīcā, tiek veikta trombolīze.

Lai gan 2009. gadā finanses bija ierobežotas, trombolīzei Jelgavas slimnīcā lietoja Actylise vai Metalyse, pirms tam - streptokināzes veida medikamentus. Jāveicina GP IIb/IIIa receptoru inhibitoru lietošana visos gadījumos, kad tie ir indicēti.

Lai uzlabotu reģionālās slimnīcas ārstu darba kvalitāti, tiek organizēti semināri slimnīcas dežūrārstiem, kuri nav kardiologi, un ģimenes ārstiem par AKS ar ST segmenta elevāciju ārstēšanas taktiku, lai nodrošinātu iespējami savlaicīgāku stacionēšanu un agrīnu reperfūziju.

Jelgavas slimnīcas ārsti aktīvi un radoši strādā, papildina zināšanas, lai Latvijā mazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Literatūra

1. Akūts koronārs sindroms. Vadlīnijas. (Prof. A. Ērgļa vadībā.) Rīga, 2006.
2. Allender S. et al. European Cardiovascular Disease Statistics, edition 2008.
3. Milner K. A. et al. Am J Cardiol 1999; 84: 396-399.
4. North County Health Services, National Heart Lung and Blood Institute AHA, Heart Disease and Stroke statistics. 2008.
5. Roger V. L. et al. JAMA 2004; 292: 344-350.