Rūpējoties par veselību un izskatu, mūsdienās cilvēki apmeklē kosmētiskos kabinetus, izmēğina jaunus un dārgus sejas kopšanas līdzekļus. Kosmētikas industrija attīstās, veikali ir pārplūdināti ar dārgiem produktiem, kas sola uzlabot izskatu un saglabāt jaunību. Tomēr – vai esam aizdomājušies par to, ka visefektīvākie līdzekļi ir arī vislētākie? Un šie efektīvie līdzekļi atrodami mūsu virtuvē. Tā ir apstiprināta patiesība – ja vēlamies patiešām skaistu ādu, kas ilgāk saglabā jaunavīgu izskatu, ir svarīgi rūpēties, lai ikdienas uzturā būtu produkti, kas nodrošina ilgstošu ādas veselību. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls ādas atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām ādas problēmām: sausu, sažuvušu ādu, kas liek mums izskatīties vecākiem.
Āda ir cilvēka lielākais orgāns un tikpat nozīmīgs kā sirds, plaušas vai aknas. Bieži trūkst izpratnes par ādas nozīmi mūsu dzīvē - tā ne tikai pasargā no dažādu patogēnu iekļūšanas organismā, no fiziskām traumām, saules stariem, bet īpaši svarīga loma ādai ir homeostāzes nodrošināšanā. Tas nozīmē - uzturēt pastāvīgu ķermeņa temperatūru ar svīšanas vai drebuļu palīdzību, kā arī atbildēt uz ārējiem kairinājumiem, ko nodrošina daudzie nervu receptori, kas atrodas ādā. Atliek tikai reizi pavērot pacientus apdegumu nodaļās, lai apjaustu ādas vērtību un to, kādas komplikācijas iespējamas, ja šis svarīgais orgāns ir bojāts.
Ādas funkcijas faktori, kas ietekmē ādas veselību
Tabula
B grupas vitamīnu deficīta simptomi
- Aizsardzības funkcija, kas pasargā:
- no mehāniskām traumām (spiediens, trieciens),
- no termiskām traumām,
- no ķīmiskas iedarbības,
- no patogēnu mikroorganismu iedarbības,
- no UV staru iedarbības,
- no šķidruma zuduma.
- Imūnā funkcija.
- Temperatūras regulācija.
- Vitamīnu produkcija (D vitamīns).
- Jušanas funkcija.
- Sociālās saskarsmes funkcija (sarkšana, bālēšana, ko nodrošina autonomā nervu sistēma).
Vēlreiz svarīgi atcerēties zinātniski apstiprinātus faktorus, kas būtiski ietekmē ādas labsajūtu un izskatu: UV starojums, klimats, apkārtējās vides piesārņojums, vecums, hormoni, uzturs, fiziskā aktivitāte, stress, miegs, smēķēšana, alkohola lietošana, ādas kopšana.
Kā uzturs ietekmē ādas izskatu un veselību?
Nav jāuztraucas, ka veselai ādai nepieciešams speciāls vai dārgs uzturs. Pēc daudzu ekspertu domām, vissvarīgākais ir sabalansēts uzturs, kur ir pietiekami taukvielu, olbaltumvielu un ogļhidrātu.
Šķidrums
Pirmais un galvenais likums - ādai nepieciešams šķidrums: parasts ūdens, ko vajadzētu patērēt septiņas astoņas glāzes dienā, bet ko ikdienas steigā aizmirstam. Ja ādas šūnas nesaņem pietiekami daudz šķidruma, tās nespēj atbrīvoties no šlakvielām. Šīs vielas uzkrājas šūnās un liek ādai izskatīties nogurušai un nedzīvai. Un šūnas, kas ir izslāpušas, cenšas aizturēt šķidrumu, radot tūskas un uzpūšanās sajūtu. Pēc kāda laika āda būs izžuvusi, sausa, radīsies nieze un ādas lobīšanās.
Šķiedrvielas
Ne tikai šķidrums, bet arī procesi zarnās un aknās palīdz organismam un ādai atbrīvoties no šlakvielām. Tāpēc svarīgi uzturā lietot produktus, kas stimulē gremošanas trakta darbību. Produkti, kas satur šķiedrvielas, pilngraudu maize, graudi, sēklas, pupiņas, augļi, dārzeņi stimulē gremošanas trakta darbību.
Dzīvās pienskābes baktērijas
Savukārt dzīvās pienskābes baktērijas, kas ir jogurtā un rūgušpienā, nodrošina veselīgu vidi gremošanas traktā.
Vitamīni
Vēl ādai vajadzīgi vitamīni, kas nepieciešami daudzos organisma procesos. Ādai īpaši svarīgi ir antioksidanti - A, C un E vitamīns. Tie palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, toksiskus savienojumus, ko apkārtējās vides ietekmē organisms veido nepārtraukti, piemēram, sauļojoties.
Protams, vitamīnus iespējams saņemt ārīgi, bet jāatceras, ka organisms visefektīvāk spēj izmantot vitamīnus, kas ir augļos, dārzeņos. Un pavisam viegli atcerēties: jo košāka krāsa auglim vai dārzenim, jo vairāk vitamīnu un antioksidantu. Tātad: ēdīsim tomātus, papriku, zemenes, spinātus un dzersim superantioksidantu - zaļo tēju.
Arī B grupas vitamīni ir būtiski veselas ādas saglabāšanai - tādas ādas saslimšanas kā ekzēma, pūtītes, hiperpigmentācija, dermatīts ir saistītas ar B grupas vitamīnu trūkumu uzturā (skat. tabulu). Bieži vien pirmās B vitamīna trūkuma pazīmes novērojamas kā nagu šķelšanās un pastiprināta matu izkrišana. B vitamīna uzņemšanu organismā nodrošina rieksti, graudaugi, piena produkti, dzīvnieku aknas.
Minerālvielas
Tikpat svarīgas ādas veselībai un izskatam ir minerālvielas - jods, selēns, varš un cinks.
Jods nodrošina ādas infekciju ātrāku izveseļošanos, jo uzlabo skābekļa izmantošanu un ādas metaboliskos procesus. Jods arī pasargā ādas šūnas no priekšlaicīgas novecošanas. Jods ir visos sālsūdens produktos, kā arī ar jodu bagātinātā sālī.
Varš, cinks un C vitamīns veicina ādas kolagēna un elastīna veidošanos. Abas šīs vielas ir ādas struktūras pamatelementi, un ādas krunciņas parasti veidojas kolagēna zuduma dēļ.
Labi vara avoti ir jūras veltes, rieksti, pilngraudu produkti, un parasti vara deficītu nenovēro, ja ēd pilvērtīgu uzturu. Tad uztura bagātinātājus ar varu nerekomendē, jo pārmērīgā daudzumā varš var būt organismam toksisks.
Cinkam ir svarīga nozīme šūnu augšanas un atjaunošanās procesā, kā arī imunitātes stimulēšanā. Medicīnā cinka produktus bieži lieto pūtīšu ārstēšanā. Putnu gaļas produkti un jūras veltes ir produkti, kas satur daudz cinka, tāpat arī aitas un cūkas gaļas produkti.
Selēns ir spēcīgs antioksidants un atrodams tādos produktos kā jūras veltes, putnu gaļas produkti, olas.
Taukskābes
Ir svarīgi, lai uzturā papildus vitamīniem un minerālvielām būtu dzīvībai svarīgās taukskābes - omega-3 un omega-6, turklāt šīm taukskābēm jābūt sabalansētās proporcijās. Ar ikdienas uzturu mēs uzņemam daudz omega-6 taukskābes, tāpēc īpaši jāpiedomā, lai iekļautu uzturā produktus, kas nodrošina omega-3 taukskābes: zivis un citas jūras veltes, riekstus (valrieksti ir īpaši bagāti ar omega-3 taukskābēm), linsēklas vai linsēklu eļļu.
Abas šīs tauksābes nodrošina sabalansētu ādas šūnu vielmaiņu un stimulē šlakvielu izvadi no šūnām, kā arī nodrošina pretiekaisuma aizsardzību. Īpaši svarīgi to atcerēties cilvēkiem, kas sirgst ar iekaisīgām ādas slimībām, piemēram, psoriāzi.
Kas kaitē ādai?
Līdz šim runājām par ādas veselībai vērtīgām vielām, bet tikpat svarīgi ir pieminēt uzturu, kam ir kaitīga iedarbība uz ādas veselību.
Olbaltumvielu trūkums
Diēta, kas satur maz olbaltumvielu un taukvielu, neveicina veselīgas ādas uzturēšanu. Ādas struktūrai nepiecešamas olbaltumvielas, īpaši kolagēns. 30% no organisma olbaltumvielām veido kolagēns, kura galvenā loma ir saturēt kopā visas organisma šūnas. Kolagēna sintēze dabiski samazinās līdz ar gadiem (jau pieminējām kolagēna lomu krunciņu veidošanās procesā), un kolagēna trūkuma dēļ ķermeņa muskulatūra kļūst ļengana, ko vislabāk var pamanīt roku un kāju muskulatūrā.
Pusfabrikāti un saldēti produkti
Rūpnieciski ražoti produkti, kas satur daudz cukura un citas mākslīgas sastāvdaļas, var veicināt toksisku ķīmisku savienojumu veidošanos organismā. Tas var bremzēt organisma vielmaiņu, kas ātri atspoguļojas ādas izskatā, kā arī bieži ir iemesls alerğiskām reakcijām. Tāpēc neizvēlēsimies pusfabrikātus vai sasaldētus rūpnieciski ražotus ēdienus - tas nav nedz lētāk, nedz veselīgāk.
Kafija un alkohols
Jau runājām par šķidruma nozīmi veselīgai ādai, bet nevar nepieminēt arī ādai kaitīgos šķidrumus - kafiju un alkoholiskos dzērienus. Kafija un alkohols izraisa ādas sīko asinsvadu paplašināšanos, radot ādas apsārtumu. Šis efekts sākotnēji ir pārejošs, bet pārmērīga un ilgstoša šo dzērienu lietošana rada neatgriezenisku efektu - pastāvīgu asinsvadu paplašināšanos, ādas apsārtumu un tīklveida asinsvadu zīmējumu uz sejas un ķermeņa ādas.
Pārtikas alerģija
Ir cilvēki, kam bieži veidojas izsitumi, pūtītes, ekzēmas un ādas nieze. Šajos gadījumos svarīgi pārliecināties, vai nav izveidojusies alerğija pret kādu no pārtikas produktiem. Ir svarīgi kontaktēties ar ārstu, kā arī veidot uztura dienasgrāmatu, kur atzīmēta ādas reakcija uz dažādiem pārtikas produktiem. Pārtikas alerğijas gadījumā svarīgi izslēgt vai samazināt šā produkta lietošanu, un visbiežāk tas manāmi uzlabo ādas stāvokli.
Fizisko aktivitāšu trūkums
Un, visbeidzot, fiziskā aktivitāte nodrošina veselību visam organismam, arī ādai. Aktivitāte uzlabo mikrocirkulāciju, uzlabo šlakvielu izvadi no ādas šūnām. Pastiprināta asinsrite palielina skābekļa un uzturvielu piegādi šūnām, kas savukārt stimulē kolagēna sintēzi. Svīšana fiziskās aktivitātes laikā nodrošina poru attīrīšanos, tāpēc ieteicams pēc nodarbības notīrīt ādu, lai atbrīvotos no izvadītajām šlakvielām un izvairītos no ādas kairinājuma.
