Latvijā ik gadu reģistrē vairāk nekā 200 melanomas un virs 2000 nemelanomas ādas audzēju. Izvērtējot šos datus, jāņem vērā, ka iekļauti tikai tie nemelanomas ādas audzēji, par kuriem aizpildīts epidemioloģiskais ziņojums, un ka netiek iekļautas tādas bieži sastopamās plakanšūnu karcinomu in situ formas kā Bovena slimība un aktīniskās keratozes. Tāpēc patiesā audzēju sastopamība ir augstāka, nekā rāda statistiskie dati.
Ādas audzēju sastopamības pieaugums skaidrojams ar plašāku diagnostiku, ar dermatoskopijas attīstību un tās plašo lietojumu arī Latvijas dermatologu praksē, kā arī ar vidējās dzīvildzes pieaugumu. Tomēr pietiekami bieži ādas audzējus pirmreizēji atklāj vēlākās attīstības stadijās, nereti novēlotas pirmreizējās apskates dēļ.
Tā kā ādas audzējs ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem, kā arī labi padodas ārstēšanai, ja tiek savlaicīgi atklāts, ļoti nozīmīga ir preventīvo faktoru identifikācija un profilakses integrēšana ikdienā, lai apturētu arvien pieaugošo ādas audzēju sastopamību.
Kādi ir ādas audzēja attīstības riska faktori?
Galvenais melanomas un nemelanomas audzēju attīstības novēršamais riska faktors ir saules starojums. Kaitīgie UVA un UVB stari rada ādas šūnu DNS bojājumu, kas sekmē patoloģisku šūnu savairošanos un ādas veidojumu rašanos. Tā, piemēram, melanomas attīstība līdz 55 gadu vecumam biežāk saistīta ar neregulāru, intensīvu saules starojuma ekspozīciju, bet pirmreizēju melanomu pēc 55 gadu vecuma biežāk novēro tad, ja ādas bojājumu radījusi regulāra pakļautība saules starojumam ikdienā bez nopietniem saules apdegumiem. [2]
Risku ādas audzēju attīstībai palielina arī dažu medikamentu lietošana, smēķēšana un ekspozīcija smagajiem metāliem. [3] Pie individuālajiem riska faktoriem pieskaitāma gaiša āda, kas viegli apdeg saulē, gaiši zila acu krāsa, gaiši un rudi mati, plikpaurība, liels dzimumzīmju skaits, jebkura cēloņa imūnsupresija, lielāks vecums, darbs vai hobiji saulē, piemēram, gadu desmitiem ilgs stāžs celtniecībā vai dārzkopībā, kā arī ādas audzējs personīgajā vai ģimenes anamnēzē. [4; 5]
Kā pasargāt sevi no saules kaitīgā ultravioletā starojuma?
Primārā saules starojuma aizsardzības metode ir uzturēšanās ēnā, kad UV starojums visspēcīgākais. Parasti vasarā tas ir no 10.00 līdz 16.00, bet precīzos katras dienas laikus var apskatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, meteogrammā atzīmējot arī UV starojuma datus.
Ja šis starojums jeb UV indeksa vērtība pārsniedz divas vienības, ir jāvalkā aizsargājošs apģērbs, cepure un saulesbrilles un jāuzturas ēnā. Papildu aizsardzības metode ir saules aizsargkrēmu lietošana. Aizsardzības pakāpe jeb SPF saules aizsargkrēmiem ir dažāda, atšķiras to spēja bloķēt UV starojumu, piemēram, plaša spektra saules aizsargkrēms sargā gan no UVA, gan UVB.
Ja nav norādīts, ka produkts ir plaša spektra aizsarglīdzeklis, tad aizsardzība lielākoties ir tikai pret UVB stariem. Būtiski atzīmēt, ka jebkurš uzklātais saules aizsargkrēms aizsardzību nodrošina tikai dažas stundas, tāpēc dienas laikā tas jāuzklāj atkārtoti.
Pierādītā saules aizsarglīdzekļu lietošanas efektivitāte
Kaut saules aizsarglīdzekļu aizsargājošais efekts pret kaitīgo UV starojumu netiek apšaubīts, aktuāls ir jautājums par to, cik lielā mērā saules aizsargkrēmu lietošana pasargā no ādas audzēju attīstības un vai pret visiem ādas ļaundabīgajiem veidojumiem SPF produktu lietošanas efekts ir vienādi nozīmīgs.
Veicot literatūras apskatu par pēdējos 20 gados veiktiem perspektīviem kontroles pētījumiem, kuros vērtēta saules aizsargkrēma efektivitāte ādas audzēju sastopamības samazinājumā, tika atrasti pieci pētījumi.
Analīze liecina, ka saules aizsargkrēma lietošana nozīmīgi samazina melanomas, ādas plakanšūnu karcinomas, kā arī ādas priekšvēža veidojumu — aktīniskās keratozes sastopamību, taču bazaliomas sastopamības samazinājums ar regulāru SPF lietošanu novērojams mazākā pakāpē. Galvenās pētījumu atziņas par ādas ļaundabīgo veidojumu sastopamību pēc regulāras saules aizsargkrēma lietošanas:
saules aizsarglīdzekļa regulāra lietošana (SPF vismaz 15) melanomas sastopamību samazina par 33—50 %, [6; 7]
par 73 % retāk novēro invazīvas melanomas attīstību regulāru saules aizsargkrēma lietotāju grupā, [6]
plakanšūnu karcinomas sastopamība ir par 35 % mazāka, kopējais karcinomu skaits par 38 % mazāks saules aizsargkrēma lietotāju grupā, [8]
nozīmīga aktīnisko keratožu remisija attiecībā uz histoloģisko pakāpi, kā arī bieži pilnīga aktīniskās keratozes veidojumu izzušana pēc regulāras saules aizsargkrēma lietošanas (SPF 30—50). Nenovēro jaunu aktīnisko keratožu parādīšanos aizsargkrēma intervences grupās, [9; 10]
robežnozīmīgs bazaliomu sastopamības samazinājums par 25 % saules aizsargkrēma lietotāju grupā. [8]
Kādu SPF aizsarglīdzekli izvēlēties?
Svarīgs jautājums, ko ir būtiski precizēt — vai jebkurš SPF saturošs līdzeklis pietiekami pasargās no saules radītā ādas bojājuma? Atbilde ir noliedzoša. Svarīgi novērtēt, kāda ir UV starojuma intensitāte un kādas pakāpes ekspozīcija saulē attiecīgajā dienā plānota.
Ikdienā iesaka regulāri lietot plaša spektra saules aizsargkrēmu ar aizsardzības pakāpi SPF vismaz 15 — šādu aizsargkrēmu uzskata par pietiekamu, ja uzturēšanās ārā nav ilgstoša un ja tas tiek lietots pietiekamā daudzumā. Saules aizsargkrēms ar SPF 15 par 93 % pasargā no UVB stariem, kas atbild par saules apdeguma veidošanos, taču svarīgi, lai aizsargkrēms pasargātu arī pret kaitīgajiem UVA stariem, kuri veicina ādas novecošanos un ir iesaistīti ādas malignitāšu veidošanās procesā. [11]
Tādējādi, lietojot tikai citus kosmētikas produktus (sevišķi dekoratīvās kosmētikas), kuros SPF ir tikai papildu sastāvdaļa, nepietiks, lai nodrošinātu pilnvērtīgu aizsardzību pret kaitīgo saules starojumu, jo vai nu SPF līmenis šajos produktos mēdz būt zem 15, vai produkts nenodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem, turklāt ar šiem produktiem parasti nevar nodrošināt pietiekamu SPF pārklājumu uz ādas. [12]
Lai dekoratīvās kosmētikas līdzeklis, piemēram, tonālais krēms ar SPF 15+, pietiekami pasargātu sejas ādu no UV stariem, tas būtu jāuzklāj diezgan biezā kārtā — turklāt jāatceras, ka SPF aizsardzība regulāri jāatjauno arī pēc uzklātas dekoratīvās kosmētikas, tāpēc speciālu SPF aizsarglīdzekļu lietošana, piemēram, aerosolu vai pūderu formā, ko var lietot arī virs kosmētikas, noteikti būtu lietderīgāka un efektīvāka izvēle nekā SPF saturošas dekoratīvās kosmētikas atkārtota uzklāšana.
Kā alternatīvu saules aizsargkrēmam varētu apsvērt kopjošo mitrinošo krēmu vai serumu ar SPF sastāvā — šie produkti piedāvājumā biežāk ir ar augstāku SPF (30+) un šāda kombinācija ikdienas saules aizsardzībai, kad plānota minimāla uzturēšanās saulē un UV starojums nav spēcīgs, arī būtu uzskatāma par pietiekamu, ja SPF aizsardzība regulāri tiek atjaunota un produkts tiek uzklāts nepieciešamajā daudzumā. [13]
Ja uzturēšanās saulē plānota ilgstoši vai paredzēta speciāla sauļošanās iedeguma iegūšanai, jālieto augstākas SPF pakāpes plaša spektra aizsarglīdzekļi — SPF 30 un SPF 50 (aizsardzība attiecīgi 97 % un 98 %). Cilvēkiem ar gaišu ādu, kas viegli apdeg, vienmēr vajadzētu izvēlēties iespējami augstākas aizsardzības pakāpes saules aizsargkrēmu. [11]
SPF pareiza lietošana
Lai saules aizsargkrēms nodrošinātu maksimālo aizsardzību, ļoti svarīga ir pietiekama daudzuma uzklāšana. Lielākoties saules aizsargkrēms diemžēl tiek uzklāts nepietiekami, sasniedzot tikai 60 % no nepieciešamā pārklājuma. []
Bieži minētā saules aizsargkrēma formula, lai nodrošinātu pilnīgu pārklājumu uz ādas, ir 2 mg/cm2, citos avotos minēta arī “šota glāze” visam ķermenim vai tējkarote uz katru ķermeņa daļu. Jāatceras, ka vislabāk saules aizsarglīdzekli uzklāt vēl pirms iešanas ārā un ka SPF aizsardzība jāatjauno katras 2—4 stundas vai biežāk, ja cilvēks izteikti svīst vai ja āda saslapināta, piemēram, peldoties. [14]
Nedrīkst aizmirst, ka UV stari ādu sasniedz arī mākoņainās dienās, tāpēc saules aizsargkrēms uz ādas būtu jāuzklāj katru dienu, lai sevi pasargātu no ļaundabīgo ādas audzēju attīstības riska un ādas priekšlaicīgas novecošanas.
Noslēgumā
Saules aizsargkrēms būtu jālieto ikvienam, sākot no agra vecuma, jo ādas malignitāšu attīstības risku veido dzīves laikā iegūto kumulatīvo apdegumu skaits un hroniska UV starojuma radītā ādas bojājuma pakāpe. Nav tā, ka par aizsardzību no saules būtu jārūpējas tikai vasarā. Saules aizsargkrēma lietošana ir aktuāla visu gadu, jo ilgtermiņā pasargā ne tikai no ādas ļaundabīgo veidojumu attīstības, bet arī kavē ādas novecošanos. Turklāt saules aizsargkrēmi mūsdienās ir ļoti dažādi — aerosoli, eļļas, geli, serumi, krēmi, pūderi, tiem bieži ir arī citas ādu kopjošas īpašības, tāpēc katrs var atrast savam ādas tipam vispiemērotāko produktu.
