PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ergonomiski apstākļi darbā un māsu darbspējas stacionāros Latgalē

M. Ignatova, O. Fokina
Ergonomiski apstākļi darbā un māsu darbspējas stacionāros Latgalē
Pixabay.com
Māsu trūkums veselības aprūpes nozarē Latvijā ir kritisks, [3] trūkst ap 3050 māsu. [5] Māsām ir galvenā loma veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, lietderības un ilgtspējas noteikšanā, tāpēc labi un droši darba apstākļi, sakārtota darba vide ir būtiska māsu darba sastāvdaļa, kas ietekmē pacientu drošību, aprūpes kvalitātes saglabāšanu un veltīšanos profesijai. [3]

Māsu darbspējas ir viņu apmierinātības ar darbu rādītājs — būtisks darba kvalitātes un drošības faktors. Darbspējas ir svarīgs arodveselības jautājums veselības aprūpes iestādēs, kur nepieciešamas ievērojamas fiziskās un psihosociālās darbspējas un ir paredzams augsts traumu un slimību risks. [6]

Tāpat tas ir būtisks sociālais jautājums, jo ietekmē darbinieku veselību un labklājību. [1] Pēdējos gados pieaug pētnieku interese par darbspējām veselības aprūpes iestādēs. Pētījumā par veselības aprūpes speciālistu darbspējām konstatēts, ka māsu darbspēju līmenis ir zemāks nekā citiem veselības aprūpes darbiniekiem. Literatūras apskats liecina, ka ir maz informācijas par darbspējām un ar to saistītajiem faktoriem veselības aprūpes darbinieku grupās. [2]

Pētījuma apraksts

Darba mērķis

Noteikt saistību starp ergonomiskiem apstākļiem darbā un māsu darbspēju stacionāros Latgalē.

Pētījuma dalībnieki

Pētījums tika veikts divos Latgales stacionāros (X un Y), iesaistot 97 māsas, kuras atlasīja pēc iekļaušanas kritērijiem: māsa strādā stacionārā — terapijas, neiroloģijas, uroloģijas vai ķirurģijas nodaļā, ar dažādu darba stāžu. Atlasē izmantoja nevarbūtīgās izlases metodi, izlase bija veidota pēc mērķtiecīguma principa. Izslēgšanas kritēriji: māsa strādā ārpus stacionāra un ārpus Latgales.

Instrumenti un mērījumi

Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā metode ar neeksperimentālo, salīdzinošo šķērsgriezumu un kvantitatīvā pētniecības metode (anketas), lietojot tālāk norādītos pētniecības instrumentus.

Darbavietas un ergonomisko apstākļu novērtējuma anketa

Pētījuma vajadzībām tika modificēta asoc. prof., Dr. med. Ž. Rojas un prof., Dr. habil. chem. V. Kaļķa izstrādātā darbavietas un ergonomisko apstākļu novērtējuma anketa stacionāros strādājošām māsām. Aptauja palīdz uzzināt darbinieka subjektīvo viedokli par darba apstākļiem un atbilstību viņa fizioloģiskajām prasībām, par aroda veselību un drošību darba vietā.

Anketā ir jautājumi par darba aizsardzības prasībām, darbinieku iesaistīšanu procesu vadībā un plānošanā, darba rezultātu novērtējumu un citi jautājumi par apstākļiem darba vidē. [4]

1.tabula. Darba vietas novērtējuma rādītāji (n =97)
Darba vietas novērtējums X stacionārs Y stacionārs
  Atbilžu biežums, n (%)
Vai darba krēsls ir pielāgojams augumam un ērtībām? 25(25,8) 27(28,5) 30(30,9) 15(15,5)
Vai displeja augšējā mala ir acu augstumā? 32(32,9) 20(20,6) 26(26,8) 19(19,9)
Vai ir kāju atbalsts? 10(10,3) 42(42,9) 7(7,2) 38(38,9)
Vai zem galda ir pietiekama platība ērtai kāju izvietošanai? 35(35,8) 17(17,2) 32(32,9) 13(13,4)
Vai darba galda augstums ir piemērots nodarbinātā ķermeņa īpatnībām? 35 (35,8) 17(17,2) 32(32,9) 13(13,4)
Vai darba galda virsma ir pietiekami liela? 31(31,9) 21(21,7) 33(33,7) 12(12,4)
Vai darba galda virsma ir matēta un novērš atspīdumu? 35(35,8) 17(17,2) 33(33,7) 12(12,4)
Vai attēls ekrānā ir stabils, bez mirgošanas vai cita veida nestabilitātes? 46(47,1) 7(7,2) 41(41,9) 4(4,1)
Vai uz ekrāna nav spīduma un atstarojuma, kas rada neērtības? 29(29,9) 23 (23,7) 30(30,9) 15(15,5)
Vai darbā izmantojat šķidro kristālu (plakano) monitoru? 21(21,7) 31(31,9) 29(29,9) 16(16,5)
Vai klaviatūrai ir atbalsts plaukstas pamatnei? 27(28,5) 25(25,8) 20(20,6) 25(25,8)
Vai tastatūras izkārtojums un taustiņi ir viegli lietojami? 40(40,9) 12(12,4) 37(38,4) 8(8,3)
Vai simboli uz taustiņiem ir pietiekami kontrastaini un salasāmi? 42(42,9) 10(10,3) 39(39,9) 6(6,2)
Vai datorpelei ir atbalsts plaukstas pamatnei? 28(28,9) 24(24,7) 18(18,6) 27(28,4)
Vai lietojat dokumentu turētāju? 15(15,5) 37(38,1) 18(18,6) 27(28,4)

Anketa darbspēju indeksa noteikšanai

Darbspējas indeksa (DSI) koncepciju 1980. gadā izstrādāja Somijas Arodveselības institūts, jo nebija piemērota instrumenta, lai subjektīvi noteiktu darbspējas. DSI ir instruments, ko izmanto klīniskajā arodveselībā un pētniecībā, lai novērtētu darbspējas veselības pārbaužu un darba vietas apsekojumu laikā.

DSI un visi tā elementi ticami prognozē darba invaliditāti, pensionēšanos un mirstību. Indekss tiek noteikts, saņemot atbildes uz virkni jautājumu, kas ņem vērā indivīda darba prasības, darbinieka veselības stāvokli un resursus. [4]

2.tabula. Darba organizācijas rādītāji
Darba organizācija X stacionārs Y stacionārs
  Atbilžu biežums, n (%)
Vai darba laikā ir reglamentētas atpūtas pauzes? 20(20,6) 32(32,9) 18(18,6) 27(28,5)
Vai atpūtas paužu ilgums ir pietiekams, lai pārvarētu nogurumu? 31(31,9) 21(21,7) 15(15,5) 30(30,9)
Vai atpūtas pauzes izmantojat relaksācijai, acu un plaukstu vingrinājumiem? 13(13,4) 39(39,9) 11(11,3) 34(35,1)
Vai ir organizētas obligātās veselības pārbaudes? 47(48,5) 5(5,2) 42(42,9) 3(3,1)
Vai darba uzdevumi ir vienmērīgi sadalīti? 28(28,9) 23(23,7) 25(25,8) 20(20,6)
Vai savu darba procesu kontrolējat pats? 43(43,7) 9(9,3) 33(33,7) 12(12,4)
Vai veicamais darbs prasa pastiprinātu atbildību? 50(50,6) 2(2,1) 44(45,4) 1(1,03)
Vai darba organizācija jūs apmierina? 42(42,9) 10(10,3) 38(38,9) 7(7,2)

Datu apstrāde un analīze

Anketēšanā iegūtie dati tika kodēti un manuāli ievadīti datu tabulās, izmantojot Microsoft Excel programmu un IBM SPSS Statistic 23. versiju. Tālāk dati apkopoti un statistiski apstrādāti, lietojot gan aprakstošās (datu apkopošana, statistisko rādītāju aprēķināšana, grafisko attēlu izveidošana), gan secinošās (salīdzina datus, pārbauda hipotēzi) statistikas metodes.

Demogrāfiskie rādītāji (vecums, darba stāžs pašreizējā vietā, kopējais stāžs profesijā, stacionārs un nodaļa) analizēti, mērot vidējo aritmētisko (M), standartnovirzi (SD), minimālās un maksimālās vērtības. Veikta darbspēju skalas aprakstošā statistika (M, SD, minimālās un maksimālās vērtības).

Lai novērtētu saistību starp ergonomiskajiem apstākļiem darbā un māsu darbspēju stacionāros Latgalē, tika piemēroti Spīrmena korelācijas koeficienti.

3.tabula. Darba apstākļu rādītāji (n = 97)
Darba apstākļi X stacionārs Y stacionārs
  Atbilžu biežums
n % n %
- labi ergonomiskie apstākļi (darbam atbilstoša platība, optimāli nosacījumi smaguma satveršanai, ir palīglīdzekļi smagumu celšanai, stabila un līdzena grīda, apgaismojums atbilst normām) 21 21,65 21 21,65

- ierobežota kustība telpā (nepietiekams augstums, platība mazāka par 1,5 m²)

- nedroša, slidena vai nelīdzena (slīpa) grīda, slikts apgaismojums

- nav palīglīdzekļu smagumu celšanai
30 30,93 18 18,56
- ļoti ierobežots darba lauks, kas apgrūtina kustību, un/vai nestabila paceļamā vai pārvietojamā masa, nestabils masas centrs (piemēram, pacients, vaļējs trauks ar šķidrumu) 1 1,03 6 6,19

Pētījuma rezultāti

Pētījumā piedalījās 97 māsas, kuras atbilstoši ieslēgšanas kritērijiem strādā dažādās nodaļās stacionāros X (n = 52, 53,6 %) un Y (n = 45, 46,4 %) Latgalē. Respondentu vecums no 18 līdz 63 gadiem, darba stāžs pašreizējā vietā 35,5 % respondentu no 21 līdz 35 gadiem (n = 34), kopējais darba stāžs profesijā 37,1 % respondentu no 21 līdz 35 gadiem (n = 36).

4.tabula. Respondentu ķermeņa poza darba laikā (n = 97)
Ķermeņa stāvoklis, smaguma pārvietošanas pozīcija X stacionārs Y stacionārs
  Atbilžu biežums
n % n %

- ķermeņa augšdaļa taisna, nav pagriezienu

- smagums tuvu ķermenim

- pārvietošanās dažu soļu attālumā (līdz 2 m)
15 15,46 6 6,19

- neliela noliekšanās uz priekšu, nelieli pagriezieni

- smagums tuvu ķermenim

- pārvietošana lielā attālumā (vairāk par 2 m)
19 19,59 11 11,34

- dziļa liekšanās vai tāla sniegšanās

- neliela noliekšanās ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju

- smagums tālu no ķermeņa vai virs plecu augstuma
12 12,37 22 22,68

- daudzpusīga liekšanās ar vienlaicīgu ķermeņa rotāciju

- smagums tālu no ķermeņa

- ierobežota pozas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem
6 6,19 6 6,19

Rezultāti liecina, ka māsas savas subjektīvās darbspējas, attiecinot uz fizisko darba slodzi, visbiežāk vērtē kā vidējas: X stacionārā 25,8 % (n = 25) un Y stacionārā 19,9 % (n = 19).

Subjektīvās darbspējas, attiecinot uz garīgā darba spējām, aptaujātās māsas novērtēja kā labas: X stacionārā 28,5 % (n = 27) un Y stacionārā 23,76 % (n = 23).

Platību darba vietā, kur strādā ar datoru, par pietiekamu uzskata 67 māsas (68,8 %), par telpu vēdināšanas iespējamību apstiprinoši atbildēja 88 māsas (90 %), bet 83 māsas (84,6 %) atzīmēja, ka telpas logiem ir atbilstoša aizsegu sistēmu (vertikālās žalūzijas), 93 māsas (94,9 %) norādīja, ka darba telpa regulāri tiek uzkopta, 93,81 % māsu (n = 91) mikroklimatu darba telpā vērtē kā apmierinošu.

5.tabula. Respondentu darbspēju rādītāji (n = 97)
Kritērijs Minimums Maksimums X stacionārs Y stacionārs
Subjektīvs novērtējums pastāvošām darbspējām salīdzinājumā ar vislabākajām 1 10 5,08 4,53
Subjektīvās darbspējas, attiecinot uz fizisko darba slodzi (smaguma celšana un pārvietošana, piespiedu pozas, roku muskuļu sasprindzinājums u.tml.) 1 5 3,52 3,24
Subjektīvās darbspējas, attiecinot uz garīgā darba spējām (atmiņa, loģiskā domāšana, radošās spējas, stress darbā u.tml.) 1 6 3,67 3,40
Diagnosticēto slimību skaits, kādas bijušas pēdējos piecos gados (gripa, angīna, radikulīts u.tml.) 1 6 4,42 4,18
Subjektīvs novērtējums darbnespējai slimību dēļ 2 6 5,25 4,98
Prombūtne slimību dēļ pēdējos gados 1 5 3,48 3,56
Darbinieka personiskā prognoze darbspējām vismaz tuvākajiem diviem gadiem 1 7 6,00 5,60
Darba slodzes plānojuma atbilstība individuālajām spējām 1 4 3,31 3,16
Darba kolektīva psihoemocionālais vērtējums (savstarpējās attiecības, attiecības ar darba devēju, sociālā izolētība u.tml.) 1 4 3,50 3,33
Kopējais darbspēju rādītājs     38,23 35,98

52,6 % māsu atbildēja, ka atpūtas paužu ilgums nav pietiekams, lai pārvarētu nogurumu, bet atpūtas pauzes relaksācijai, acu un plaukstu vingrinājumiem izmanto tikai 24,7 % māsu.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka māsām abos stacionāros vairāk noslogota muguras lejasdaļa un kājas. Pārvietojamā vai ceļamā masa stacionāros visbiežāk sasniedz 25 kg un vairāk, kas saistībā ar nodaļas specifiku attiecināms uz pacientu pārvietošanu 10—40 reizes maiņā.

Pēc pētījuma datu analīzes redzams, ka māsu biežākā ķermeņa poza darba laikā ir dziļa liekšanās vai tāla sniegšanās, kā arī neliela noliekšanās uz priekšu, nelieli pagriezieni, smagums tuvu ķermenim, pārvietošana lielā attālumā (vairāk par 2 m). Rezultāti apkopoti 1.—6. tabulā.

6.tabula. Ergonomisko darba apstākļu saistība ar respondentu darbspējām dažādās darba vietās (n = 97; p > 0,01**)
Stacionārs Mainīgie   Darba apstākļi
X stacionārs Darbspējas Koeficients (r) 0,436**
Nozīmība (p) 0,001
Y stacionārs Darbspējas Koeficients (r) 0,243**
Nozīmība (p) 0,108

Secinājumi

Pētījuma mērķis — noteikt saistību starp ergonomiskiem apstākļiem darbā un māsu darbspēju stacionāros Latgalē — ir sasniegts, jo pētījuma rezultātā ir iegūtas vairākas atziņas.

  • Lielākā daļa māsu Y stacionārā (n = 21) atbildēja, ka darba vietā ir labi ergonomiskie apstākļi un tos sekmē darbam atbilstoša platība, optimāli smaguma satveršanas nosacījumi, smaguma celšanas palīglīdzekļu pieejamība, stabila un līdzena grīda, normām atbilstošs apgaismojums. Turpretī lielākā daļa māsu X stacionārā (n = 30)  atzīst, ka darba vietā ir vidēji labi ergonomiskie apstākļi un tos ietekmē ierobežota kustība telpā, nedroša, slidena vai nelīdzena grīda, slikts apgaismojums un smaguma celšanas palīglīdzekļu trūkums.
  • Darbspēju indeksa vidējie rādītāji X un Y stacionāros strādājošām māsām kopumā vērtējami kā labas darbspējas. Tomēr DSI vidējie rādītāji māsām lokāli atšķiras: darbspējas X stacionārā vērtējams kā labas, Y stacionārā — kā vidējas.
  • X stacionārā un Y stacionārā starp ergonomiskiem apstākļiem un māsu darbspēju konstatēta statistiski nozīmīga saistība, kas norāda uz to, ka, pieaugot ergonomisko apstākļu rādītājiem, pieaug māsu darbspējas rādītāji.

Priekšlikumi

Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem izvirzītas vairākas praktiskas rekomendācijas (ieteikumi).

  • Slimnīcas vadībai jāuzlabo ergonomiskie apstākļi darbā, jāoptimizē darba izpildes veids un plānojums, izmantojot tehniskus palīglīdzekļus (slīdošus paklājus, slīddēļus, nestuves, pārnešanas siksnas, elektriski regulējamas gultas, pacēlājus), kas veicina drošas pozas ieņemšanu un pasargā darbiniekus no izplatītām balsta—kustību aparāta slimībām. Palīglīdzekļu daudzumam jāatbilst pacientu plūsmai nodaļā. Darba aizsardzības speciālistiem jāorganizē teorētiskas un praktiskas mācības, māsām jāapgūst ergonomikas pamatprincipi un regulāri jāpiedalās mācībās par palīglīdzekļu lietošanu.
  • Darba aizsardzības speciālistiem jāpārdomā darba vietas ergonomiskais plānojums, nodrošinot ergonomiski optimālu iekārtojumu: veicamajiem uzdevumiem pielāgotu darba virsmas augstumu un platību, regulējamus krēslus, kāju paliktņus darbam ar datoru, pietiekamu apgaismojumu (dabisko un mākslīgo), nepieciešamības gadījumā lietojot vietējo apgaismojumu (galda lampas, LED lentes utt.). Darba telpām jābūt sadalītām darba zonās, ir svarīgi uzturēt telpas plašumu. Mēbeles, ierīces un aprīkojums, kas traucē veicamajai darbībai, jāuzglabā noliktavā. Darba telpu un darba vietu plānojumā jāiesaista ergonomikas eksperti, lai radītu komfortablus un drošus darba apstākļus.
  • Nodaļas vecākajai māsai stingri jānosaka darba un atpūtas režīms darbiniekiem (darba laika organizāciju konkrētajā iestādē nosaka darba devēja iekšējās kārtības noteikumi, ievērojot Darba likumu), lai būtu iespēja izmantot reglamentētās atpūtas pauzes, kuru ilgums un biežums jāatrunā individuāli, lai tas nepārklātos ar citu māsu pauzēm un netraucētu maiņas darbam. Ir svarīgi nodrošināt pusdienu pārtraukumu vismaz 30 minūtes, kā arī īsus pārtraukumus 15 minūtes ik pēc 2 stundām (vai 5—10 minūtes ik pēc stundas). Būtu vēlams, ka atpūtas pauzes māsas izmanto enerģijas atjaunošanai un veic vingrinājumus ķermeņa fiziskai atslodzei (vingrojumus acīm, muguras muskulatūrai, kāju muskulatūrai, stiepšanās vingrojumus u.c.).
  • Darba devējiem jānodrošina veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem, iekļaujot tādus papildu veselības aprūpes pakalpojumus kā baseina un trenažieru zāles, pirts zonas, sāls istabas, aerobikas, jogas nodarbību apmeklēšana.
  • Darba devējiem ieteicams piesaistīt supervizorus, lai uzlabotu savstarpējās attiecības kolektīvā (attiecības ar darba devēju, sociālā izolētība u.tml.), tādējādi veicinot pozitīvu sadarbību komandā un sekmējot darbinieku darbspējas.

Literatūra

  1. Abbasi M, Zakerian A, Akbarzade A, et al. Investigation of the Relationship between Work Ability and Work-related Quality of Life in Nurses. Iranian journal of public health, 2017; 46(10): 1404-1412.
  2. Akodu AK, Ashalejo ZO. Work-related musculoskeletal disorders and work ability among hospital nurses. Journal of Taibah University Medical Sciences, 2019; 14(3): 252-261.
  3. Ignatova M. Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātība ar darbu operāciju blokā: bakalaura darbs: specialitātē – anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2020.
  4. Kaļķis V, Roja Ž, Rehabilitācijas institūts. Sociālā laboratorija. Darba vides risku novērtēšanas metodes // V. Kaļķis, līdzautori: Ž. Roja, H. Kaļķis. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2008.
  5. Latvijas Republikas Ministru kabinets. 29.10.2019. Par konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”. Ministru kabineta rīkojums Nr. 537. Latvijas Vēstnesis, 222.
  6. Rostamabadi A, Zamanian Z, Sedaghat Z. Factors associated with work ability index (WAI) among intensive care units' (ICUs') nurses. Journal of Occupational Health, 2017; 59 (2): 147-155.