Kāpšana pa trepēm parasti saistīta ar ķermeņa fizisko veselību, bet jaunā pētījumā noskaidrots, ka tā uzlabo arī galvas smadzeņu veselību. Pozitīva loma galvas smadzeņu veselībā ir arī izglītībai.
Trijzaru nerva neiralģijas sāpes tiek uzskatītas par vienām no visneciešamākajām sāpēm. Tās ir viens no biežākajiem neiropātisko sāpju iemesliem sejas rajonā. Pacienti sajūtas mēdz raksturot kā “elektriska strāva, elektrisks šoks, skrūvspīles, āmurs, dedzināšana, īlens, vulkāna lava, zibens, urbis, žilete, nazis, dzeloņdrātis” un līdzīgi.
Šo saistību realizē limfvadi, par kuru esamību līdz šim nebija datu. Atklājums veikts Virdžinijas Universitātē (ASV). Atklājuma nozīme ir tajā, ka tas pavērs plašas iespējas neiroloģisku slimību ārstēšanā, sākot no Alcheimera slimības līdz multiplai sklerozei
Strauji pieaugot viedtālruņu izmantošanai arvien jaunāku bērnu un pusaudžu vidū, lielāka uzmanība pievērsta to ietekmei uz veselību. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no 8 - 18 gadiem elektroniskās ierīces izmanto apmēram 7 ar pusi stundas diennaktī.
ASV veiktā pētījumā pierādīts, ka lielas D3 vitamīna devas lietošana pacientiem ar multiplo sklerozi ir droša un var palīdzēt regulēt organisma hiperaktīvo imūno atbildi.
Jaunākie Latvijas Galvassāpju biedrības iegūtie aptaujas dati liecina, ka 68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.
Insults ir trešais galvenais nāves cēlonis pasaulē un biežākais invaliditātes iemesls pacientiem ar pārciestu insultu. Katras četras minūtes no insulta mirst viens cilvēks. [1] Smadzeņu insults ir nāves un invaliditātes galvenais cēlonis visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā un Latvijā.
Optiskās neiropātijas ir biežs redzes zuduma cēlonis. Diagnozi nosaka pēc atbilstīgas klīnikas. Rūpīga anamnēze parasti norāda uz iespējamo etioloģisko cēloni, kas var būt išēmiskas, demielinizējošas, iekaisīgas, toksiskas, infiltratīvas, kompresīvas, traumatiskas dabas, saistīts ar uzturu vai iedzimts.
Iespējams, skriešana ir efektīva metode, kas var aizsargāt no ilgtermiņa kognitīviem traucējumiem, ko radījusi ekspozīcija antiepileptiskiem medikamentiem prenatālā periodā.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
