Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
No 4,3 miljoniem kardiovaskulāru nāves gadījumu Eiropā 2016.gadā 2,1 miljons bija neveselīga uztura sekas. 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs tie ir aptuveni 900 000, Krievijā – 600 000 un Ukrainā 250 000 nāves gadījumi. Katru otro – trešo priekšlaicīgas kardiovaskulāras nāves gadījumu var novērst ar veselīgāku uzturu.
Izcilais anatoms Viljams Hārvejs 1628. gadā publicēja grāmatu De Motu Cordis, kur apraksta divas cirkulācijas: sistēmisko un pulmonālo, kas ir savstarpēji saistītas. Nedaudz vēlāk, 1671. gadā, Neils Stensons, anatoms no Kopenhāgenas, nedzīvi dzimušam bērnam apraksta daudzas iedzimtas attīstības anomālijas, arī iedzimtu sirdskaiti, ko mūsdienās zinām kā Fallot tetrādi.
Sievietēm pēc menopauzes vecumā, kurām ir paradontoze, biežāk attīstās paaugstināts asinsspiediens, secināts pētījumā.
Kopumā vīriešiem ir lielāks miokarda infarkta (MI) risks nekā sievietēm, tomēr atsevišķos pētījumos ir pierādīts, ka daži riska faktori vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus.
Angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošana, lai samazinātu asinsspiedienu, saistīta ar 14 % augstāku plaušu vēža attīstības risku, salīdzinot ar hipertensijas terapiju ar angiotensīna receptoru blokatoriem.
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota.
XXI gadsimta vadlīniju un instrukciju medicīnu, sauktu arī par pavārgrāmatu medicīnu, radīja labs nodoms — lai izvairītos no kaitēšanas pacientam. Taču tā nes līdzi arī jautājumus par ārsta radošumu, intuīciju, “vidējiem pacientiem” iepretī pacienta individuālām īpatnībām, arī par farmācijas industrijas un administratoru spiedienu.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežākā aritmija pasaulē: 2010. gadā ar šo aritmiju slimoja 21 miljons vīriešu un 13 miljoni sieviešu. Lielāka ĀF sastopamība un izplatība ir attīstītajās valstīs. [1; 2]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
