Sestdien, 23.aprīlī, Rīgā notika Baltijas pirmā Pulmonālās Hipertensijas konference, kura vienkopus pulcēja Eiropas vadošos Pulmonālās hipertensijas speciālistus, lai dalītos pieredzē un zināšanās par šīs retās slimības diagnostikas un ārstēšanas iespējām.
Aromatāzes inhibitori, ko lieto krūts dziedzera vēža pacienšu ārstēšanā, salīdzinot ar tamoksifēnu nav saistīti ar palielinātu fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (miokarda infarkts, insults).
Janvārī Vīnē (Austrija) norisinājās konference "Closing the circle in anticoagulation — moving into a new era" par dabigatrāna un citu jaunās paaudzes perorālo antikoagulantu (JPOAK) lietošanu, kā arī par dabigatrāna antagonistu idarucizumabu, tā nozīmi un ietekmi uz JPOAK lietošanas paradumiem.
Bradikardijas (<50 x/min) gadījumā pacientiem var būt grūtības koncentrēties, ģībšana, elpas trūkums vai sāpes krūtīs tāpēc, ka nav pietiekama skābekļa piegāde dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Rezistentas hipertensijas gadījumā nav "ideālās" ārstēšanas. Veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai ir patiesa hipotēze, ka rezistentas hipertensijas pamatā visbiežāk ir palielināta sāļu aizture organismā un tāpēc spironolaktons ir pārāks pār citiem ne-diurētiskiem medikamentiem, ko pievienot terapijā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā 6.septembrī veikta Latvijā pirmā sirds transplantācijas operācija 10 gadus vecam bērnam.
Eiropas Kardiologu biedrības konferencē kardiologs M.Kallistratos no Grieķijas prezentēja pētījuma rezultātus, kas pierāda, ka diendusas gulēšana saistīta ar zemāku asinsspiediena līmeni un mazāku nozīmēto spiedienu pazeminošo medikamentu daudzumu.
Cukura diabēts (CD) un ātriju fibrilācija (AF) ir plaši izplatītas patoloģijas, kuras veido lielu daļu no sabiedrības veselības problēmām un ir kardiovaskulārās mirstības pamatā. Zinātniskajā literatūrā par šo abu patoloģiju saistību ir pretrunīgi dati, kā arī prognoze pacientiem ar abām šīm patoloģijām nav pētīta plašos populāciju pētījumos.
Tas, ka sabalansēts uzturs ir labvēlīgs sirds veselībai, nav jaunums, tomēr jauns pētījums šo apgalvojumu papildina ar faktiem par C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu. C vitamīns lielā koncentrācijā atrodams augļos un dārzeņos.
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
