Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai.
Pacienti ar aptaukošanos un virs 60 gadu vecuma var zaudēt tādu pašu svara daudzumu kā jaunāki cilvēki, mainot dzīvesveidu, secināts pētījumā.
Personām ar 2.tipa cukura diabētu ir augstāks tieši vaskulāras demences risks, salīdzinot ar cita veida demencēm, secināts pētījumā. Salīdzinot ar personām bez demences, pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir par 35 % augstāks vaskulāras demences risks.
Celiakija ir saistīta ar paaugstinātu lūzumu risku, bet tai nav tiešas ietekmes uz FRAX aprēķinu. Ja celiakija tiek atzīta par sekundāru osteoporozes riska faktoru, tad to iekļauj FRAX novērtējumā.
Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādi plāksteri, gan kontraceptīvie, gan nikotīnu saturošie, gan pretsāpju. Tokijas universitātes zinātnieki ir izstrādājuši plāksteri, kurā ir iestrādātas mikroadatas un kas mēra glikozes līmeni asinīs. Šis plāksteris nerada sāpes un diskomfortu, adatas ir nesāpīgas un bioloģiski sadalās.
Jaunais pētījums, kas publicēts Diabetologia, ir pirmais, kurā bezmiegu identificē kā riska faktoru, kas saistīts ar paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Pētījumā identificēti 34 riska faktori, kas palielina (19) vai samazina risku (15), kā arī vēl 21 iespējams riska faktors, par kuriem pierādījumi nebija pietiekami ticami.
1.un 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir augstāks gūžas un ne-mugurkaula lūzumu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Bone.
Uzturā lietojot vismaz divas piena produktu porcijas dienā, tas ir saistīts ar zemāku cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku, kā arī ar faktoru kopumu, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku (metabolais sindroms), atklāj liela, starptautiska pētījuma rezultāti.
Cukura diabēts var būt neatkarīgs riska faktors straujai Covid-19 progresēšanai un sliktai prognozei, vairāku iespējamu cēloņu dēļ, viens no tiem varētu būt: tiešs aizkuņģa dziedzeru saliņu bojājums.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem, piemēram, kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizācijām un pat nāvi.
Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti — līdz pat 90%. Dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un kļūdīties novērtējumā. Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe un Dr. Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe vērš uzmanību uz būtiskāko informāciju, kas jāzina katram klīnicistam.
