PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Endokrinoloģija

Aktuālais par osteoporozi. Veltījums Pasaules Osteoporozes dienai Latvijā

Osteoporoze ir sistēmiska kaulu slimība, ko raksturo samazināts kaulu minerālais blīvums un kaula mikroarhitektonikas uzbūves izmaiņas,kuru ietekmē mazinās kaulu stiprums un palielinās lūzumu risks. [1; 2] Kaulu stiprumu nosaka kaulu minerālais blīvums un to kvalitāte. [2] Lai arī osteoporozi diagnosticē, kvantitatīvi nosakot kaulu minerālo blīvumu, visbiežāk šo slimību atklāj tikai pēc kaulu lūzuma. [3]

M. Gureviča, I. Rasa

Cukura diabēts un sirds mazspēja

Sirds mazspēja un cukura diabēts ir slimības, kas bieži norit blakus. Sirds mazspējas riska faktoru izplatība ir nozīmīga arī cukura diabēta pacientiem, piemēram, koronāro artēriju slimība un hipertensija. Turklāt disglikēmija negatīvi iedarbojas uz miokardu un tālāk var attīstīties par cukura diabēta kardiomiopātiju. Tāpēc ļoti būtiski ir pārzināt to pacientu ārstēšanu, kam ir abas šīs slimības.

G. Kamzola, S. Pildava

Diabēts un seksuālā disfunkcija

Cukura diabēts (CD) ir viena no visbiežākajām hroniskajām slimībām, kas saistīta ar seksuālo disfunkciju. Gan pacientiem, gan ārstiem tas ir delikāts sarunu temats, taču, tiklīdz tas izrunāts un atrisināts, pacienti var gūt uzlabojumu vairākās veselības jomās.

G. Erta

Bromokriptīns: sens medikaments kā jauna iespēja 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā

2. tipa cukura diabēta sastopamība pēdējos gados strauji palielinās visā pasaulē. Un nākamajos 25 gados pacientu skaits, kas slimo ar 2. tipa cukura diabētu (CD), būs divas reizes lielāks, nekā tas ir tagad, tātad ievērojami palielināsies slimības un komplikāciju ārstēšanas izmaksas. [1] Izmantojot pašreizējos medikamentus, diabēta ārstēšanas vadlīnijās minētos mērķus izdodas uzlabot tikai 50–70% slimnieku.

V. Pīrāgs, V. Šņigirovs, S. Putne, T. Mikijanska

Un atkal hiperkalciēmija...

Klīniskā gadījuma apraksta tēma ir epitēlijķermenīšu karcinoma - rets primāras hiperparatireozes cēlonis, kas prasa ilgstošu pacienta kontroli dinamikā, jo slimībai ir nozīmīgs recidīva risks. Vēlamies atgādināt arī to, ka ne vienmēr "labvēlīga" histoloģijas atbilde izslēdz ļaundabīgu slimību.

I. Puzaka, D. Seisuma