D vitamīna papildus lietošana var palēnināt cukura diabēta progresēšanu
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā.
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā.
Cilvēkiem ar neatklātiem glikozes traucējumiem ir augstāks miokarda infarkta un peridontīta risks, secināts pētījumā, kurš veikts Karolinskas institūtā Zviedrijā.
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuri piedzīvo hipoglikēmijas epizodes sliktas glikozes kontroles dēļ, ir paaugstināts visu cēloņu demences, Alcheimera demences un vaskulāras demences risks, pētījuma rezultāti prezentēti 21. Eiropas endokrinoloģijas kongresā.
Jaunatklātā saistība ar insulīna rezistenci var radikāli izmainīt fibromialģijas un citu saistītu hronisku sāpju formu diagnostiku un pārvaldību.
Aptaukošanās ir saistīta ar paaugstinātu trauksmes un depresijas risku bērniem un pusaudžiem, šis risks nav saistīts ar tādiem tradicionāliem riska faktoriem kā vecāku psihiskās saslimšanas un sociālekonomiskais stāvoklis.
Metformīna lietošana pasargā no 2.tipa cukura diabēta attīstības pacientus ar augstu risku pat 15 gadus, īpaši tos, kuriem ir augsts sākotnējais glikozes līmenis un sievietes ar gestācijas diabētu.
Bērniem un jauniešiem, kuru mātēm ir bijis gestācijas cukura diabēts, ir divreiz lielāka iespējamība, ka attīstīsies cukura diabēts līdz 22 gadu vecumam.
Samazinot zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu, samazinās infarkta un insulta risks, ideālā ZBL holesterīna vērtība ir zem 100 mg/dL. Bet vai tas var būt par zemu? Jaunā pētījumā atklāts, ka ZBL holesterīns zem 70 mg/dL var paaugstināt hemorāģiska insulta risku sievietēm.
Metformīna lietošana grūtniecības laikā mātēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) rezultējas retākos spontānos abortos un priekšlaicīgās dzemdībās, bet bērniem, kuri dzemdē ir saņēmuši metformīna ekspozīciju ir augstāks aptaukošanās risks vēlākos gados.
Migrēnas pacientiem ar aptaukošanos svara samazināšana var mazināt galvassāpes un uzlabot dzīves kvalitāti, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Endokrinologu konferencē ASV.
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.