Pasaulē ik gadu pieaug pacientu skaits gan ar depresiju, gan citiem diagnosticētiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē kā darbspējas, tā vēlmi socializēties, veidot un uzturēt attiecības. Šajā rakstā pārskatīsim aktuālās publikācijas pasaulē par depresijas un depresīvu simptomu ārstēšanu.
Brūču aprūpei paredzēto līdzekļu klāsts ir plašs; dažādām brūcēm piemēroti dažādi līdzekļi. Taču kā šajā plašajā līdzekļu klāstā neapjukt? Šajā rakstā apkopojām jaunākos pētījumus un iespējas brūču kopšanai un dzīšanas procesa veicināšanai.
Menstruālās sāpes ir viena no biežākajām ginekoloģiskajām sūdzībām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Sāpju intensitāte ir individuāla, taču ārstēšanas principi ir līdzīgi — ar farmakoloģiskām, dabas un citām ārstēšanas metodēm iepazīstinām šajā literatūras apskatā.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Vēnu traucējumi ir būtisks saslimstības un mirstības iemesls, tāpēc svarīgi atcerēties par vēnu traucējumu efektīvākajām ārstēšanas iespējām, lai novērstu komplikāciju attīstību un pat letālus gadījumus. Rakstā apkopotas neķirurģiskas ārstēšanas iespējas — farmakoloģiska un kompresijas terapija vēnu veselības uzlabošanai.
Osteoartrīts ir visbiežākā locītavu slimība, kas skar 10—12 % pieaugušo populācijas; paredz, ka nākamajās desmitgadēs izplatība pieaugs par 50 %. Slimībai raksturīga locītavas skrimšļa noārdīšanās, zemas pakāpes sinoviāls iekaisums un hipertrofiskas izmaiņas kaulos. Literatūras apskatā aplūkotas farmakoloģiskās ārstēšanas iespējas.
Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.
Par šādu simptomu bieži sūdzas 6—7 % iedzīvotāju. Tā var izpausties kā nespēja sākt vai ilgstoši veikt ikdienas aktivitātes, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un emocionāla nestabilitāte, tā var būt gan smagu sistēmisku slimību rezultāts, gan arī viegli noritošu slimību pazīme.
Kad ar dzīvesveida pārmaiņām 2. tipa cukura diabēta pacientiem vairs nepietiek, jāsāk pretdiabēta medikamentu lietošana, bet glikozes līmeņa pazemināšana nebūt nav vienīgais to efekts. Rakstā apkopoti daži pētījumi par perorālo pretdiabēta medikamentu pozitīvo ietekmi gremošanas sistēmā, kā arī asinsspiediena, kardiovaskulārā riska un sepses attīstības biežuma mazināšanā.
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
