Par akūtām saucam slimības, kas sākas pēkšņi un norit strauji, diezgan bieži no tām var izārstēties pilnībā. Tās var skart jebkuru orgānu vai organisma sistēmu. Vienmēr akūtas ir bērnu infekcijas slimības, tās nekad nekļūst hroniskas. Ar pārējām slimībām ir dažādi.
2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistences sindroms un traucēta insulīna sekrēcija no bēta šūnām vai arī abu šo faktoru kombinācija. Raksturīgākā pazīme ir hroniska hiperglikēmija, kas ir arī galvenais cēlonis cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībai. Cukura diabēts joprojām ir galvenais akluma, hroniskas nieru mazspējas, netraumatisku apakšējo ekstremitāšu amputāciju cēlonis diabēta pacientiem.
Asiņošana ir galvenais nāves iemesls pacientiem ar traumām, kurus slimnīcā nogādā dzīvus. Šīs asiņošanas patoģenēzē nozīme ir arī koagulopātijai — it īpaši smago traumu gadījumā. Ap 25% pacientu uzņemšanas nodaļā iestājas ar akūtu traumatisku koagulopātiju (ATK). [1; 2] Šī traumas inducētā koagulopātija saistīta ar lielāku nepieciešamību pēc transfūzijas, augstākas pakāpes MODS risku, ilgāku ārstēšanas laiku intensīvās terapijas nodaļā un četrkārtēju mirstības palielināšanos. [1; 3]
Šajā rakstā vairāk runāsim par pulmonālu arteriālu hipertensiju (PAH) un tās saistību ar reimatoloģiskām slimībām, jo otrais biežākais pulmonālās arteriālās hipertensijas iemesls pēc idiopātiskās pulmonālās arteriālās hipertensijas (IPAH) pēc pasaules datiem ir sistēmas saistaudu slimības izraisīta PAH. [14]
Būtiska aktualitāte mūsdienās ir dažādu nelabvēlīgu faktoru iedarbība uz ādu, īpaši tās aizsargfunkcijām un barjeras funkcijām. Šie nelabvēlīgie faktori ir klimatiskie apstākļi (Latvijā pārsvarā ir vēss un mitrs klimats), dažādu alergēnu ietekme, fizikāli un ķīmiski faktori.
Depresija kavē pacienta atlabšanu no somatiskām slimībām un mazina līdzestību to ārstēšanā. Tāpēc ļoti svarīgi laikus atpazīt pacienta depresiju un to attiecīgi ārstēt. Ģimenes ārste jautā psihiatrei, kā vieglāk atpazīt un ārstēt depresiju gados veciem pacientiem, kam ir daudz citu somatisku slimību.
Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32]
Zinātniskās publikācijās podagra tiek minēta kā akūta sterila iekaisuma piemērs, ko izraisa mijiedarbība starp urātu kristāliem un lokālo audu vidi. Tā ir kristālu depozītu slimība, ko izraisa pastāvīgi paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, kas pārsniedz piesātinājuma līmeni un izraisa urātu kristālu veidošanos (aptuveni 404 μmol/l).
Trauma ir biežākais nāves iemesls populācijā no 1 līdz 44 gadu vecumam un trešais (aiz aterosklerozes un onkoloģiskajām slimībām) biežākais nāves iemesls populācijā kopumā. [1; 2] Torakāla trauma ir tiešais nāves iemesls vidēji 25% traumas pacientu. [3] Trulas krūškurvja traumas (TKT) gadījumā var būt ievainotas visas struktūras krūškurvī.
“Panikas lēkme sākas ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi, kā arī nerealitātes izjūta.”
