Visbiežākais iemesls, kāpēc sieviete apmeklē ginekologu, ir pastiprināti izdalījumi no maksts. Normālā maksts mikroflorā dominē laktobaktērijas, bet dažādu mikrofloru ietekmējošo faktoru ietekmē var būt izmaiņas maksts florā, kas var radīt diskomfortu un pastiprinātus izdalījumus no maksts.
Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas.
Par sāpēm sprandā un kakla muskuļu jutīgumu kombinācijā ar galvassāpēm bieži sūdzas pacienti gan ģimenes ārsta, gan neirologa praksē. Šajā gadījumā pareizas diagnozes noteikšana un piemērotas ārstēšanas metodes izvēle ir sarežģīts uzdevums.
Visbiežāk runā par akūtiem un traumatiskiem plexus brachialis (pleca nervu pinuma) bojājumiem. Šo nozoloģiju lielākā daļa medicīnas aprūpes speciālistu atpazīst, tomēr, runājot par hroniskiem un netraumatiskiem bojājumiem, jāsecina, ka patoloģija, kas pēc citējamu autoru domām ir vismaz tikpat izplatīta kā karpālā kanāla sindroms, visbiežāk netiek diagnosticēta un pareizi ārstēta. [1]
Raksts tapis pēc Pasaules Osteoporozes dienai veltītā multidisciplinārā konferencē (21.10.2016.) nolasīta referāta materiāliem. Mūsdienīgu osteoporozes terapiju visbiežāk sāk pēc KMB rādītājiem un osteoporotisku lūzumu riska, ņemot vērā lūzumu riska faktorus, īpaši pacienta vecumu un lūzumus anamnēzē, tomēr klīniskajās vadlīnijās nav definēts, kad terapija uzskatāma par efektīvu un kādus terapijas mērķa lielumus vēlams sasniegt. Šajā rakstā apskatīsim iespējamos specifiskās terapijas mērķa lielumus.
Apgrūtinātu elpošanu caur degunu bērniem novēro bieži — gan kā parādību akūtu infekciju gadījumā, gan hronisku iekaisumu dēļ un anatomisku īpatnību dēļ augšējos elpceļos. Brīva elpošana caur degunu ir svarīgs dzīves kvalitātes un veselības priekšnoteikums, tāpēc savlaicīga deguna obstrukcijas diagnostika un ārstēšana ir svarīga bērna pilnvērtīgai attīstībai.
Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT).
Meidža sindroms sastopams reti, tam raksturīgas piespiedu un bieži vien arī spēcīgas kontrakcijas žokļa un mēles muskuļos (oromandibulāra distonija), kā arī neapzinātas muskuļu spazmas un kontrakcijas muskuļos ap acīm (blefarospazmas). Meidža sindoms bieži vien netiek atpazīts vai tiek diagnosticēts nepilnīgi. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu sindroma daudzpusīgajās izpausmēs.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Rozācija ir hroniska, recidivējoša dermatoze, kas primāri ietekmē sejas ādu; tā skar ap 10 % Eiropas populācijas. [1; 2] Biežākās klīniskās pazīmes ir sejas apsārtums jeb eritēma, teleangioektātiski asinsvadu paplašinājumi un iekaisīgi papulozi elementi, smagākos gadījumos veidojas fibrozo audu sabiezējumi (biežākais — rinofīma) un patoloģiskajā procesā iesaistās acis (okulāra rozācija). [3; 4]
