Klīniskā prakse
Migrēna. Medikamentozā un nemedikamentozā pārvaldība
Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība ar hronisku norisi, bet epizodisku izpausmi migrēnas lēkmju veidā. Lai gan migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, tā ir ārstējama slimība. Pēdējos desmit gados ir pavērušās jaunas iespējas migrēnas terapijā.
Silimarīns un kurkumīns. Kāpēc noderīgs?
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks.
Kāpēc bērni no gripas jāsargā īpaši? Kā to izdarīt visefektīvāk?
Gripa ir viens no biežākajiem bērnu saslimstības un mirstības iemesliem pasaulē. Ik gadu gripas epidēmijas laikā tiek reģistrēti 3—5 miljoni saslimšanas gadījumu un 290 000—650 000 nāves gadījumu pieaugušajiem un bērniem — tā vēsta Pasaules Veselības organizācijas dati. [1]
Osteoporoze, kas piezogas nemanot. Vai tā ir novēršama?
Cilvēka skeletam ir vairākas funkcijas: atbalsts, iekšējo orgānu aizsardzība, kustības, hematopoēzes jeb asinsrades norises vieta, kalcija depozīts, tas ir arī ievērojams endokrīns dziedzeris. [1] Maksimālo kaulu masu un stiprumu cilvēks iegūst 15—30 gadu vecumā, tāpēc svarīga šajā periodā ir fiziskā aktivitāte un adekvāta kalcija un D vitamīna uzņemšana uzturā.
Omega–3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1]
Saaukstēšanās medikamentozā terapija un profilakse
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Sarežģītais pusaudža vecumposms četru speciālistu skatījumā
Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti.
Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.
Urīnceļu infekcija antibiotiku rezistences ērā
Visā pasaulē urīnceļu infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacients meklē palīdzību vai nu ambulatori, vai stacionārā. Ambulatoro vizīšu skaits, piemēram, ASV ik gadu ir apmēram desmit miljoni, ap trim miljoniem neatliekamās uzņemšanas nodaļā! Lielbritānijā 1—3 % no visām medicīniska rakstura konsultācijām ir saistībā ar urīnceļu infekciju.
Nozares
- Alergoloģija 51
- Algoloģija 84
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
- Dermatoloģija 195
- Dietoloģija 36
- Endokrinoloģija 359
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 355
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
- Kardioloģija 551
- Ķirurģija 199
- Narkoloģija 40
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 400
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 87
- Onkoloģija 255
- Otorinolaringoloģija 81
- Patoloģija 3
- Pediatrija 229
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 277
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
- Sabiedrības veselība 343
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
- Uroloģija 103
- Uzturzinātne 98