Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija ir ļoti informatīvs izmeklējums dažādu gastrointestinālu slimību diagnostikā. Kolonoskopiju var izmantot kā diagnostisku rīku un arī kā ārstēšanas metodi. Šī metode palīdz diagnosticēt iekaisīgas zarnu slimības (čūlaino kolītu, Krona slimību), divertikulozi, kolorektālo vēzi un citas zarnu trakta slimības. Nereti ikdienas praksē zarnu trakts sagatavots nepilnvērtīgi, tāpēc nepilnvērtīgi ir arī izmeklējuma rezultāti un kolonoskopijas laikā nav iespējams veikt adekvātas terapeitiskas manipulācijas.
Divdesmit piecus gadsimtus pēc tam, kad Sokrats noraidīja rakstīšanu kā tehniku, kas “ievieš aizmāršību tās lietotāju dvēselē”, 2007. gadā Dublinas Trinity College pētījumā atklāts, ka 25 % cilvēku, kas jaunāki par 30 gadiem, nespēj atcerēties savu mājas tālruņa numuru un tikai 40 % atceras tuvinieku dzimšanas dienu, taču > 50 gadīgie atcerējās 87 %. Tiek uzskatīts, ka šie rezultāti ir sekas “tehnoloģiju inducētai atmiņas atrofijai”. Cilvēki vairāk atkarīgi no viedierīcēm informācijas meklēšanai nekā iegaumēšanai, tāpēc smadzeņu meklēšanas funkcija uzlabojas, bet spēja iegaumēt — mazinās. [1]
Divas galvenās plazmas lipīdu formas ir triglicerīdi un holesterīns (brīvā un esterificētā formā). Lai būtu iespējams šo hidrofobo vielu transports asins plazmā, tie ir saistīti ar proteīnu, veidojot lipoproteīna kompleksu (1. attēls). Tieši no virsmas proteīna daļas (apolipoproteīna) ir atkarīgs, vai konkrētais cirkulējošais lipoproteīns būs aterogēns. Ikdienas klīniskajā praksē visbūtiskākie un arī laboratorijas analīzēs nosakāmie apolipoproteīni ir ApoB, ko satur visas zināmās uzskaitītās aterogēnās daļiņas, un ApoA1, ko satur augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH), kas ir antiaterogēns.
D vitamīna loma kaulu vielmaiņas nodrošināšanā ir plaši pētīta un pierādīta. Efekti ārpus kaulu veselības tiek pētīti, bet secinājums, kas apvieno visus iesaistītos jau šobrīd, — D vitamīna deficīts jāārstē un jānovērš tā attīstība! Uz D vitamīna efektiem paraugoties mazāk ierasti, psihiatra, kardiologa un ģimenes ārsta skatījums paver jaunus apvāršņus D vitamīna lietojumā.
Onihomikozes bija, ir un būs nozīmīga infekcija, ar kuru jātiek galā iedzīvotājiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai gan nemainīgi tiek uzsvērts progress sabiedrības zināšanās higiēnas jautājumos, mūsdienu diagnostikas metožu, antimikotisko medikamentu un podologu pakalpojumu pieejamība mūsu valstī. Dermatologa ikdienas praksē nereti jāuzklausa citu specialitāšu ārstu uzskati, farmaceitu viedokļi par antimikotisko medikamentu šķietamo bīstamību.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Pasaulē apmēram 65 miljoniem cilvēku ir atvērta kakta glaukoma. Kaut gan glaukoma ir viens no galvenajiem akluma iemesliem pasaulē, lielai daļai pacientu saglabājas funkcionējoša redze visu dzīvi — efektīvas ārstēšanas iespējas ievērojami palēnina redzes zuduma tempu. Šobrīd nav medikamentu, ar kuru palīdzību varētu zudušo redzi atgūt, tāpēc svarīga agrīna diagnostika un terapijas sākšana.
Brūču aprūpe ķirurgu redzes laukā bijusi kopš antīkiem laikiem. Gadsimtiem uzkrātās zināšanas veicinājušas labāku izpratni par riska faktoriem, blakusslimībām un nepieciešamību pēc daudznozaru pieejas sarežģītu brūču ārstēšanas taktikā.
