Viktorija Mokricka
gastroenteroloģe, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura
terapijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
gastroenteroloģe, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura
terapijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Eiropā iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaitam ir tendence strauji pieaugt. Arī Latvijā ar Krona slimību un čūlaino kolītu slimo vairāk nekā 2500 pacientu, kas ir nopietns signāls gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.
Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS.
Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.
Clostridium difficile ir baktērija, kas var izraisīt simptomus no caurejas līdz dzīvībai bīstamam resnās zarnas iekaisuma. C. difficile visbiežāk skar gados vecākus pieaugušos slimnīcās vai ilgtermiņa aprūpes iestādēs un parasti rodas pēc antibakteriālu līdzekļu lietošanas. [2] Pēdējos gados C. difficile infekcija (CDI) kļuvusi par arvien nozīmīgāku hospitālu infekciju ar smagāku gaitu un grūtāku ārstniecības procesu. Clostridium difficile ir Grama pozitīva, anaeroba, sporu veidojoša baktērija. To var kultivēt no izkārnījumiem 1–3% veselu pieaugušo un 30% zīdaiņu. [1]