Renāte Helda
endokrinoloģe, Veselības centrs 4, SIA Siguldas slimnīca
endokrinoloģe, Veselības centrs 4, SIA Siguldas slimnīca
Pasaulē pieaugošā 2. tipa cukura diabēta pacientu skaita dēļ uzmanība vēl vairāk jāpievērš dažādu mikrovaskulāru un makrovaskulāru komplikāciju attīstībai un to novēršanas iespējām. Pētījumā DISCOVER norādīts, ka visvairāk mikrovaskulāru komplikāciju konstatēts tieši Eiropas pacientiem. Vai tas ir stingrākas pacientu uzraudzības un rūpīgāka skrīninga rezultāts? Jebkurā gadījumā šie skaitļi liecina par nepieciešamību uzlabot 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi, lai maksimāli mazinātu vai aizkavētu komplikāciju risku. Par 2. tipa cukura diabēta pārvaldību un situāciju Latvijā vaicājam endokrinoloģei Dr. Renātei Heldai.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Gatavojot šo rakstu, pavisam netīšām atklāju Henry T. Ricketts publikāciju žurnālā JAMA ar intriģējošu nosaukumu — “Modernā cukura diabēta ārstēšana”. [1] Tikai tāds nieks, ka raksts publicēts 1952. gada 8. novembrī. Kopš tā publicēšanas pagājuši nepilni 68 gadi. Gandrīz vesels cilvēka mūžs. Taču autora viedoklis un ārstēšanas rekomendācijas arī šodien šķiet gana loģiskas un pamatotas.
Cīņā ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) iesaistās vairāk nekā viens speciālists. Lai pacientei palīdzētu un nodrošinātu labu dzīves kvalitāti, nepieciešama endokrinologa, ginekologa un dermatologa mijiedarbība. Uz šo slimību jāraugās kompleksi, un risināt šo problēmu nepavisam nav viegli