Olga Cereļa–Boltunova
Mg. soc. sc., anestezioloģijas dienesta virsmāsa, Rīgas Stradiņa Universitāte
Mg. soc. sc., anestezioloģijas dienesta virsmāsa, Rīgas Stradiņa Universitāte
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]