Natālija Fokina

• Reibonis

Ortostatiska hipotensija

Kad traucēti veģetatīvās nervu sistēmas refleksi vai samazināts intravaskulārais tilpums, novēro ortostatisku hipotensiju (OH) — nozīmīgu asinsspiediena krišanos, pacientam pieceļoties stāvus. Tā var būt simptomātiska (reibonis, ģībonis, redzes traucējumi) vai asimptomātiska.

• 2. tipa cukura diabēts

2. tipa cukura diabēts un ārstēšanas iespējas

Cukura diabēts ir hroniska metaboliska rakstura slimība, kuras gadījumu skaits strauji turpina pieaugt. Latvijā Slimību un profilakses kontroles centra datu reģistrā pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu ir 88 945, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu slimo 84 150 cilvēki. 2016. gadā pirmreizēji diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts reģistrēts 5923 gadījumos, bet 1. tipa cukura diabēta uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija 140. [24]

• Aptaukošanās

Aptaukošanās: uz ko tā var norādīt?

Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).

Panhipopituitārisms. Paaugstināts holesterīna līmenis — par ko tas var liecināt?

“Un pēkšņi caur viņa smadzenēm kā elektriska dzirkstele izšāvās kāds vārds. Kāpēc uztūkumā nepalika iespiedums? Tāpēc... ka tā nebija nekāda īsta edēma, bet gan miksedēma! Katra pazīme un katrs simptoms — viss saskanēja cits ar citu tik labi kā labi sastādīta krustvārdu mīkla. Grūtā valoda, sausā āda, uztūkušie pirksti, uzpūstā, neelastīgā seja, atmiņas vājums, gausā domāšana, nervozās lēkmes... Ak! Triumfs par saskanīgo ainu bija pilnīgs.” [A. Kronins. “Citadele”]

Pēcoperācijas hipoparatireoze

Pēcoperācijas hipoparatireoze attīstās pēc operācijām kakla zonā, kad traucēta epitēlijķermenīšu asinsapgāde vai traumēti/rezecēti pašu dziedzeru audi. Pēcoperācijas hipoparatireoze biežāk attīstās pēc totālas tireoīdektomijas, paratireoīdektomijas, radikālas kakla ķirurģijas.

Patoloģisks kaulu lūzums internajā medicīnā

Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar primāru hiperparatireozi, epitēlijķermenīšu adenomu, sekundāru osteoporozi, vairākām daudzveidīgām osteoklastomām un patoloģisku lūzumu. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un diagnozes noteikšanas gaitu.

Kas slēpjas aiz tahikardijas?

Gados jauniem pacientiem sūdzības par sirdsklauvēm ne vienmēr ir tikai neiroveģetatīvas distonijas pazīme, bet klīniski nozīmīgs simptoms, kura diferenciāldiagnostika jāzina visu specialitāšu ārstiem. Klīniski diagnosticējot kādu no multiplas endokrīnas neoplāzijas (MEN) sindromiem, vienmēr jāatceras par to autosomāli dominanto (AD) pārmantošanas veidu un pirmās pakāpes radinieku ģenētisko sijājošo diagnostiku, lai savlaicīgi profilaktiski ārstētu un novērotu dinamikā.

Akūta porfīrija

Porfīrijas pacientes diagnostika ir izaicinājums ne tikai plaša profila ārstiem, bet arī endokrinologiem – slimība ir reta, ar smagu invalidizējošu gaitu. Problēma diagnostikas procesā ir iespēja noteikt tikai atsevišķus metabolītus, ģenētiskā skrīninga ierobežotā pieejamība. Laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam pacientei slimība strauji progresēja, jo palīdzība nebija savlaicīga un adekvāta, kā arī daļēji reducētas hemīna devas dēļ. Pacientes prognoze diemžēl visumā ir slikta, it īpaši progresējošās nieru mazspējas dēļ. Pacientes meitas liktenis attiecībā uz porfīrijas attīstību pašlaik ir neskaidrs.

Viņš vai viņa?

Šoreiz klīniskā gadījuma apraksts būs ne tik pierasts, tas būs intriģējošs ziņojums. Aprakstā - divi klīniskie gadījumi, kam diagnoze ir gandrīz vienāda - androgēnu rezistence, bet cik atšķirīga ir dzimumattīstības traucējumu klīniskā izpausme! Šī diagnoze ir viens no visizteiktākajiem dzimumdiferenciācijas traucējumiem. Iepazīstoties ar šiem klīniskajiem gadījumiem, rodas jautājums: kas gan nosaka personas identitāti?

Multiplas osteolītiskas un osteoblastiskas izmaiņas kaulos. Diagnostikas līkloči

Šoreiz klīniskā gadījuma aprakstā šķietami vienkārša diagnoze, kuras noteikšana dažādu apstākļu sakritības dēļ ir stipri novēlota. Tika veikti arī daudzi nevajadzīgi izmeklējumi. Šis klīniskais gadījums parāda, cik viegli radioloģiskā slēdziena rezultātā ir aiziet nepareizā virzienā.

Diabētiskas neiropātijas terapija

Saslimstība ar cukura diabētu ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma pasaulē un Latvijā. 2009. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 67 348 cukura diabēta pacienti. Cukura diabēts ir hroniska slimība, kam bieži slimības gaitā pievienojas komplikācijas. Biežākā cukura diabēta pacientu populācijā novērotā komplikācija ir diabētiska neiropātija. 2009. gadā diabētiska neiropātija tika reģistrēta 5769 Latvijas cukura diabēta pacientiem (8,6% no visiem reģistrētajiem pacientiem). Rakstā apkopoti jaunākie zinātniskie pierādījumi par diabētiskas neiropātijas ārstēšanu.

Paciente ar neprecizētas ģenēzes osteoporozi

Dr. N. Fokina: Ja ir radušās aizdomas par D vitamīna deficītu, pirmais, kas nāk prātā, ir rahīts. Mēs iedomājamies maza auguma cilvēku ar tipiskām pazīmēm – līkām kājiņām, vāju muskulatūru, lielu vēderu, nepareizas uzbūves galvu un citām acīmredzamām pazīmēm, ko pavada tipiskās klasiska rahīta rentgenoloģiskās pazīmes. Tomēr klasiskais rahīts ir tikai aisberga virsotne. D vitamīna deficīts joprojām ir bieži sastopams gan bērniem, gan pieaugušajiem. Agrīnā bērnībā tas izpaužas ar augšanas aizturi, skeleta anomālijām. Vēlāk pacientam var būt paaugstināts gūžas lūzuma risks, pieaugušajiem – osteopēnija, osteoporoze, osteomalācija, muskuļu vājums un citas pazīmes.