Marina Kovaļova

• D vitamīns

D vitamīns — par jauniem apvāršņiem. Multidisciplinārs skatījums

D vitamīna loma kaulu vielmaiņas nodrošināšanā ir plaši pētīta un pierādīta. Efekti ārpus kaulu veselības tiek pētīti, bet secinājums, kas apvieno visus iesaistītos jau šobrīd, — D vitamīna deficīts jāārstē un jānovērš tā attīstība! Uz D vitamīna efektiem paraugoties mazāk ierasti, psihiatra, kardiologa un ģimenes ārsta skatījums paver jaunus apvāršņus D vitamīna lietojumā.

• Hipertensija

Arteriāla hipertensija. Kardiovaskulāro slimību līdere

Arteriāla hipertensija (AH) joprojām ir pasaulē vadošais nāves iemesls, ap 10 % no visiem veselības aprūpes izdevumiem pasaulē mērķēti hipertensijas un tās komplikāciju pārvaldībai. Tā kā hipertensijas izraisītais veselības un ekonomikas slogs ir nopietns, šī slimība ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības politikas izstrādē, lai uzlabotu kardiovaskulārās veselības situāciju pasaulē.

• Kardiologa rekomendācijas

Sirds mazspējas pārvaldība multimorbīdam pacientam

Lai cik liels ir progress ārstēšanas iespējās, sirds mazspējas pacientu skaits pieaug visā pasaulē. Mēs labāk ārstējam sirds slimības, arī mūsu pacientu vecums pieaug. Attīstītajās valstīs sirds mazspēja ir 1—2 % pieaugušo, bet vecumā pēc 70 gadiem — 10 %.

• Kardiologa komentārs

MARINA KOVAĻOVA: Covid ēnā nediagnosticēts prediabēts, hiperholesterinēmijas

Marina Kovaļova, kardioloģe Jelgavas poliklīnikā: "Es ieteiktu ģimenes ārstiem pievērst uzmanību pacientu sūdzībām par sāpēm krūtīs, nenorakstot tās uz mugurkaulāja patoloģiju, mirdzaritmijas pacientiem laikus nozīmēt antikoagulantus, kontrolēt holesterīna profilu un glikēmiju."

• Farmakoterapija

Statīnu lietošana senioru vecumā. Kādas ir rekomendācijas?

Kardiovaskulāras slimības ir galvenais saslimstības un nāves cēlonis visā pasaulē, to pamata riska faktors ir paaugstināts holesterīna līmenis. Statīni ir visefektīvākie medikamenti holesterīna līmeņa pazemināšanai, kas ir cieši saistīts ar nozīmīgu riska mazināšanu kardiovaskulāru slimību attīstībai.

• Kardiologa komentārs

Dzīvot ilgi un ar veselu sirdi. Profilakses nozīme ikdienas praksē

Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.

• Sirds mazspēja

Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas

Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas.

Miokarda infarkta komplikācijas. Pārvaldība un profilakse ambulatorajā praksē

Akūts miokarda infarkts ar vai bez ST segmenta elevācijas ir bieža un viena no svarīgākajām akūtajām situācijām kardioloģijā ar augstu mirstības risku. Tā ārstēšana strauji attīstījusies pēdējā desmitgadē, vērojams, ka pacienti pie ārsta dodas savlaicīgāk. Tomēr, lai mazinātu pacientu mirstību un darbnespēju pēc infarkta, svarīga pareiza savlaicīga miokarda infarkta komplikāciju pārvaldība.

Farmakoloģija, gerontoloģija un kardioloģija. Medikamentu lietošanas īpatnības un mērķi vecākiem pacientiem

Vecāka gadagājuma pacienti ir īpaša pacientu grupa, kuras aprūpē jāņem vērā ne tikai organismā notiekošo procesu vecuma izmaiņas, bet arī iespējamās blakusslimības un īpatnības. Lai iezīmētu iespējamās īpatnības, vecākiem pacientiem ārstējot hipertensiju un sirds mazspēju, literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījumus par šo tēmu.

Stabila slodzes stenokardija. Diagnostika un farmakoloģiskās terapijas iespējas

Stabila slodzes stenokardija ir viena no koronārās sirds slimības formām: akūts vai hronisks, atgriezenisks vai neatgriezenisks išēmisks miokarda bojājums, kas rodas koronāro asinsvadu patoloģijas dēļ, to rada neatbilstība starp koronāro asins piegādi un miokarda metaboliskajām prasībām.

• Stenokardija

Sāpes krūtīs. Kuri ir biežākie sāpju iemesli?

Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.

Akūts koronārs sindroms. Sekundārā profilakse un pacientu līdzestība

Akūts koronārs sindroms (AKS) ir dzīvībai bīstama aterosklerozes komplikācija, kas izpaužas pēkšņi, nozīmīgi samazinoties asins plūsmai aterosklerotiskās pangas plīsuma vai erozijas dēļ, kam seko asinsvada tromboze un ko pavada vazospazma.

Rezistenta hipertensija

Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.

Hipertensijas un citu sirds slimību ārstēšana pacientiem ar cukura diabētu

Pacientiem ar cukura diabētu ir nozīmīgs kardiovaskulāro slimību risks, tas palielina priekšlaicīgas nāves iespējamību, tāpēc ārstiem šo pacientu ārstēšanā jāpievērš īpaša uzmanība. Sirds slimības un infarkts ir galvenais nāves iemesls cukura diabēta pacientiem, šo iemeslu pēc mirst vismaz 65% cukura diabēta pacientu. Pacientiem ar cukura diabētu ir 2-4 reizes lielāks sirds slimību un insulta risks nekā pacientiem, kam diabēta nav. Tāpēc ikvienam ārstam būtiski zināt, kā ārstēt sirds-asinsvadu slimības pacientiem ar cukura diabētu.

Stabila slodzes stenokardija

Stabila slodzes stenokardija ir viena no hroniskas koronārās sirds slimības formām, kuras profilakse un ārstēšana joprojām ir ļoti svarīga. Galvenais ārstēšanas mērķis ir aizkavēt slimības attīstību, novērst draudošu miokarda infarktu un pēkšņu koronāru nāvi. Šajā rakstā – ieskats jaunākajās diagnostikas atziņās par stabilu slodzes stenokardiju un tās ārstēšanas principos.

Akūta koronāra sindroma reģistrs Jelgavas slimnīcas datu analīze

Sirds un asinsvadu slimību izplatība Latvijā ir nozīmīga veselības aprūpes problēma, tās ir vadošais nāves iemesls ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā (skat. 1. attēlu). Akūts koronārs sindroms (AKS) ir saistīts ar augstu pacientu mirstību un hospitalizācijas biežumu. Lai mazinātu AKS pacientu mirstību un uzlabotu ārstēšanas kvalitāti visā Latvijas teritorijā, 2001. gadā tika sākta Akūta koronāra sindroma reģistra izveide. AKS reģistra datubāzes veidošanā piedalās arī Jelgavas slimnīca. Rakstā apkopota šīs slimnīcas datu analīze.