Marina Berzina
kardioloģe, interniste, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, RSU
kardioloģe, interniste, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, RSU
Biežākais iemesls neatliekamai hospitalizācijai kardiovaskulāru iemeslu dēļ rietumu pasaulē šobrīd ir priekškambaru mirdzēšana (PM). Izvēloties PM ārstēšanas stratēģiju konkrētam pacientam, jāizvērtē simptomi, slimības ilgums, blakusslimības un pacienta vēlmes, līdzestība, kā arī ar ārstēšanas metodi saistītie riska faktori.
BNP un NT–proBNP ir vērtīgi prognozes marķieri dažādu smaguma pakāpju sirds mazspējas gadījumos. To līmeņa noteikšana plazmā kā papildinājums konvencionālai klīniskai novērtēšanai var klīnicistiem palīdzēt veiksmīgākas ārstēšanas izvēlē.
Mitrāla regurgitācija (MR) ir visbiežākā vārstuļu patoloģija. Lielāko daļu gadījumu (63 %) veido funkcionāla jeb sekundāra MR (FMR). [1] FMR gadījumā vārstuļu lapiņas un hordas ir strukturāli normālas. Plašās sastopamības un specifiskās izvērtēšanas dēļ FMR nozīmību mēdz novērtēt nepietiekami. [3]
Sirds—asinsvadu sistēmas slimības pasaulē vēl joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, taču statistika pamazām mainās — 12 Eiropas valstīs tās vairs nav biežākais nāves cēlonis, to vietu ieņem onkoloģiskas slimības.
Iepriekšējā Doctus numurā publicējām rakstu par mikrovaskulāru stenokardiju, šajā turpinām stāstu par mazāk tipiskiem stenokardijas variantiem, šoreiz uzmanības centrā — vazospastiska un Princmetāla jeb variablā stenokardija.
Pēdējos gados strauji aktualizējies jautājums par ne–aterosklerotiskas izcelsmes koronāro asinsvadu patoloģijām, kas izraisa stenokardiju, jo 10—30 % pacientu, kas sūdzas par stenokardītiskām sāpēm krūtīs, vizualizējot asinsvadus, nozīmīgi sašaurinājumi epikardiālajās artērijās netiek atrasti.
PVO dati liecina, ka pasaulē apmēram 40 % pieaugušo cieš no paaugstināta asinsspiediena, [21] tā sastopamība pieaug proporcionāli vecumam, tāpēc sagaidāms, ka arteriālā hipertensija (AH) nebūs pacienta vienīgā kaite.
Reti kurš medikaments ir tik plaši atpazīstams un folklorizējies kā aspirīns. Mūsdienās nav nepieciešama medicīniskā izglītība, lai zinātu, ka aspirīns jeb acetilsalicilskābe palīdz drudža gadījumā, var remdēt sāpes, bet sirds aspirīns (kas, protams, nav nekas cits kā tas pats vien aspirīns nelielās devās) regulāri jālieto sirds slimniekiem. Ja pirmajā un otrajā gadījumā aspirīnam ir iespējamas citas efektīvākas un drošākas alternatīvas, tad kardiovaskulāro slimību profilakses ziņā, neskatoties uz gastrointestinālo asiņošanu risku un augošo citu antiagregantu konkurenci, aspirīna pozīcijas pagaidām ir stabilas un tas joprojām pieder pie prevencijas un akūtu aterotrombotisku patoloģiju ārstēšanas pamatlīdzekļiem.