Lolita Lūse

• Personības

Profesore ar tamboradatu - AINA DĀLMANE

Profesore Aina Dālmane ir kā grāmata – nevis pavirši pāršķirama, bet lēni, pamatīgi lasāma: bieza, lasītāju nomīlētiem lapu stūrīšiem un stingriem vākiem. 8. aprīlī profesorei bija 85. dzimšanas diena. Tiekamies Medicīnas muzeja bibliotēkā, kur profesore šopavasar iegriežas ik ceturtdienu, gatavodamās savām divām izstādēm – grāmatu izstādei Latvijas Universitātes bibliotēkas filiālē Medicīnas fakultātē un embrioģenēzes tamborējumu izstādei Medicīnas muzejā. Profesores tamborējumi ir neparasti, apaļi dzijas maketi – mīksti, krāsaini, tādi, ko gribas aptaustīt un izpētīt.

Skaisti operēt un skaisti būt bērnam. Džeimss Rozītis

"Mans bērns no viņa patiešām nebaidījās!" - tā pēc tikšanās ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Operāciju bloka vadītāju DŽEIMSU ROZĪTI spriež mammas. Un kāpēc gan baidīties no daktera, kurš ir savējais: zina, kas ir Bratz lelles un Zibens Makvīns, un lasa grāmatiņas par ēzelīšiem. Kāpēc gan baidīties no daktera, kas ir bērnu ķirurgs jau 20 gadus, kas saka patiesību un mudina nemelot arī vecākus un kas pats ir tētis četriem bērniem...Daudzi kolēģi dr. Dž. Rozīti atceras kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas direktoru - šajā amatā viņš bija no 1996. līdz 2008. gadam. "Visam savs laiks," saka dakteris, kurš atkal pilnībā pievērsies praktiskajai ķirurģijai.

Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā

Dakteris IVARS MAZJĀNIS māj ar kreiso roku caur logu un rāda, ka mājas atslēga ir zem kāda no daudzajiem puķupodiem. Varbūt zem matiolu krūmu pušķiem, varbūt zem mājas svētības cēli klusējošajām lapām. Viņš nezinot, kā tur tagad ārā izskatās - kādu laiciņu neesot bijis. Dakteris sagaida smaidīgs un omulīgs. Ar smaržojošu baltas mežrozītes zaru uz palodzes. Infektologa Mazjāņa darbavieta ir viņa mājas, jo dakteris nevar apaut abas kājas un ātriem soļiem doties uz darbu. Tomēr bezdarbs viņam nedraud. Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā. Kopā ar dakteri Edgaru Tirānu tapušas vairākas mācību grāmatas infekcijas slimībās: Infekcijas slimības, rokasgrāmata iznāca 1997. gadā un atkārtotu izdevumu 1000 lappušu biezumā sagaidīja 2006.  gadā, bet 2001. gadā iznāca HIV/AIDS kabatas rokasgrāmata. Vakcinācijas kabatas rokasgrāmata dakteru plauktos iegūla 2002. gadā, bet Infekcijas slimību kabatas rokasgrāmata - 2003. gadā. Arī tagad Mazjānis nesēž dīkā. Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā.  

Ne brīnums, bet darbs. Gastroenteroloģe Ārija Marksa-Ebela

Rāmi, mērķtiecīgi, bez kurnēšanas, bet pacietīgi un nepadodoties. Tā viņa allaž gājusi pa dzīvi. “Man patīk cilvēki, kuriem ir mērķis un kuri uz to apzinīgi virzās. Tas nav viegli. Arī man nebija viegli, kad sāku trenēties ātrslidošanā. Sportiskā talanta man nebija, bērnībā daudz slimoju un vesela kļuvu tikai tad, kad sāku sportot. Tāpat nebija viegli kļūt par medicīnas studenti, kad bija jau treneres darbs un mazs bērns mājās. Brīžiem pirmajā un otrajā kursā domāju: vai tiešām vajadzēja?! Bet visu laiku sev atgādināju: nē, nepadošos!” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģe Ārija Marksa-Ebela.

Nu, kuram tad no zaķa bail?! Bērnu ķirurgs Aleksandrs Zaķis

Pēc sasveicināšanās un stingrā rokasspiediena domāju: apmēram tāds varētu izskatīties Ziemassvētku vecītis, kad viņš atnāk mājās, novelk savu sarkano mēteli un runā, skatīdamies ārā pa logu. Stalts. Brašs. Mīļš. Tiešām mīļš! Runā rāmi, pieklusināti un tik silti kā dzīvu vaska svecīšu liesmas. Profesors Aleksandrs Zaķis. Bērnu ķirurgs, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas traumatoloģijas virsārsts.

Uzgleznotā dzīve

Vidzemes slimnīcas neiroloģes SANDRAS VESTERMANES dzīvoklī daudzstāvu plauktos neregulārus rakstus veido gleznu sāni. Dažādas tehnikas, dažādi lielumi un dažādi vecumi. Bet viena tēma. Dzīve.

Vai medicīna ir bizness? Divas atšķirīgas stratēģijas vidējā uzņēmuma vadībā

Doctus jūnija numurā aizsākām tēmu par medicīnas menedžmentu – apkopojām atziņas, kas radušās, vadot vairāku simtu darbinieku lielus medicīnas uzņēmumus. Šoreiz divi pieredzes stāsti par vidēji lielu – aptuveni četrdesmit darbinieku – uzņēmumu vadību. Interesanti, ka abi medicīnas uzņēmumi ir pacientu novērtēti un cienīti, taču to biznesa stratēģija būvēta uz diametrāli atšķirīgiem pamatiem. Ja viens uzņēmums domā, ka medicīnā nevar atļauties zemu cenu stratēģiju, jo nav iespējams rast kompromisu starp kvalitāti un cenu, tad otrs vēl joprojām nespēj pārkāpt bezmaksas medicīnas pieredzei un uzskata: nedrīkst pelnīt uz slimu cilvēku rēķina.

Ceļš neiemītajās pēdās. Ginekoloģe Ilona Auziņa

Gaišmatainā ārste neatstāj pieneņpūkas viegluma sajūtu. Varbūt tāpēc, ka nekas nav nācis pārlieku viegli. Ir bijis ceļš bez putna skrējiena. Pašai vien bija jāmeklē stingrākais pamats un spītīgi jāiet – un divkārt. Pirmoreiz, izvēloties medicīnas studijas. Otrreiz, kad nonāca tādā medicīnas sfērā, kur Latvijā neviens vēl drošus soļus nebija spēris. Tagad starptautiski sertificētā bērnu un pusaudžu ginekoloģe Ilona Auziņa ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe, klīnikas Premium Medical ārste, RSU stundu docētāja, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas Bērnu un pusaudžu ginekologu sekcijas vadītāja.

Godīga spēle medicīnā. Reimatoloģe Daina Andersone

Profesore baltās krūzītēs ar sarkanām magonēm lej dzeltenu ananasu sulu un traukā ber kraukšķīgi cukurotas cepumu austiņas. Ananasu sula līdzot pret vecumu, bet gardie cepumi tepat no Stradiņu slimnīcas konditorejas. Pati daktere smuka kā magone, bet bez kraukšķoša cukura valodā. Vieglāk būtu viņu salīdzināt ar asā pipara pāksti: asi kož, pelnīti svilina un aug griezdamies. Kādas tur cepumu austiņas un ananasu sula pret vecumu! Viņa – Daina Andersone – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore.

Ar reimatoloģi DAINU ANDERSONI sarunājas Lolita Lūse

Profesore baltās krūzītēs ar sarkanām magonēm lej dzeltenu ananasu sulu un traukā ber kraukšķīgi cukurotas cepumu austiņas. Ananasu sula līdzot pret vecumu, bet gardie cepumi tepat no Stradiņu slimnīcas konditorejas. Pati daktere smuka kā magone, bet bez kraukšķoša cukura valodā. Vieglāk būtu viņu salīdzināt ar asā pipara pāksti: asi kož, pelnīti svilina un aug griezdamies. Kādas tur cepumu austiņas un ananasu sula pret vecumu! Viņa – Daina Andersone – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore.

Pacietīgā gaidīšana, rupjmaize un Sisī. Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dace Rezeberga

Tikko esam sākušas runāt, kad pēc klusa klauvējiena Rīgas Dzemdību nama galvenās ginekoloģes Daces Rezebergas kabinetā ieskatās kolēģe Ilze Kreicberga un silti saka: “Jūsējais ir piedzimis...” Sarunas laikā Dace izlasa, apzīmogo un paraksta dažus kolēģu atnestus dokumentus, bet ne reizi neieskatās pulkstenī. Tikai vēlāk – pašās sarunas beigās – viņa ierunāsies par laiku, kas tik ātri paiet...

Ārsts Dieva padomu ceļos. Pediatru asociācijas prezidents Enoks Biķis

Viņam ir bērnišķīgi silts smaids un sirma galva. Pārciestā insulta dēļ viņš iet piesardzīgi kā mazulis, kas nupat iemācījies staigāt, un piedomā par katru soli. Varbūt viņš arī runā mazliet lēnāk nekā kādreiz. Profesors, Latvijas Pediatru asociācijas prezidents ENOKS BIĶIS. Ar tik spilgtu atmiņu kā prasmīgi noasināti krāsu zīmuļi. Nevilcinoties sauc uzvārdu un gadskaitļu desmitus, apgūst arvien jaunas tehnoloģijas, priecājas par meitas Ievas nupat iedāvināto plaukstdatoru un rūpīgi gatavo studentus kārtējam eksāmenam. Tik labsirdīgs kā mazs bērns un tik mierīgs kā Dievs.

Pacienti, kurus neaizmirst

Katram noteikti ir savs – garāks vai īsāks – īpašo pacientu saraksts. Tie ir pacienti, kas paliek atmiņā arī pēc aizvērtas slimības vēstures. Pirmie pacienti. Slimnieki, kas ir kļuvuši par savējiem. Pacienti, kurus var apbrīnot par gribasspēku un kuri atveseļojušies teju bezcerīgās situācijās. Pacienti, ar kuriem saistās kuriozas situācijas...

Rektors ar ārsta dzīvesstilu. Ķirurgs Jānis Gardovskis

Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Dr. habil. med., profesors JĀNIS GARDOVSKIS savā ārsta darba kabinetā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas telpās iekārtojies starp medicīnas zinātnes grāmatām dažādās valodās un pāris gleznām ar vāzēs sakārtotām saulespuķēm. Nekā lieka. Jo viņam daudz jāpadara.

• Ārpus profesijas

Labs mediķis ir tas, kurš dzied. JEVGEŅIJS AUGUSTINOVIČS

“Kad redzi, ka koris dziedot lido, tad ir īsti svētlaimīga sajūta. Tad ir feini, tad tu arī pats lido,” tā saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kora Stradiņi ilggadējais diriģents JEVGEŅIJS AUGUSTINOVIČS.

Ar korporanta deķeli un torti gaisa balonā

Uz virtuves loga palodzes saules pusē vienādi kā zaldāti slejas tomātu stādi ar pirmo īsto lapu. Caurspīdīgos stikla traukos bufetes plauktos rindojas žāvēti āboli un zāļu tējas, bet burkās gaida medus un aveņu ievārījums. Alūksnes rajona Liepnas ģimenes ārsts JĀNIS STABINGIS, paspēdams dzirdēt pasaules hokeja čempionāta spēles radiotranslāciju, mierīgā balsī spriež, ka viņam nebūtu nekā, ko teikt par korporāciju, gaisa baloniem un vakariem ar tortēm, ja viņu neatbalstītu sieva Liene. Pati Liene grūtnieču džinsa kombinezonā gatavo abām meitām Lāsmai un Ilzei putru, bet gluži kā apliecinājuma zīmogu tēta teiktajam vecākā meita Lāsma drukātiem burtiem uz lapas raksta lielus tintes burtus: tētis mīl mammu!