Kristīne Zabludovska
dermatoloģe, veneroloģe, "Lāzermedicīnas klīnika", RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra
dermatoloģe, veneroloģe, "Lāzermedicīnas klīnika", RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Ik gadu oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psoriāzes diena, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par slimības cēloņiem un tās sekām, kā arī pievērst uzmanību jaunu medikamentu nepieciešamībai un pacientu izglītošanai par medikamentu lietošanu. Arī šogad daļa Latvijas dermatologu piedalījās šajā akcijā, pieņemot pacientus bez maksas vai par diferencētu samaksu. Pacienti psoriāzes dēļ cieš gan fiziski, gan psiholoģiski, jo dzīves kvalitātes kritums ir tāds pats kā 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Raksta pamatā ir 2012. gadā izdotās “Psoriāzes ārstēšanas vadlīnijas”.
Svīšana ir viena no nozīmīgākajām cilvēka pielāgošanās spējām apkārtējai videi. Normālam svīšanas procesam ir reflektora funkcija, bet ko darīt, ja svīšanas process rada apgrūtinājumu ikdienas dzīvē? Pastiprināta svīšana bieži vien var būt dažādu dermatoloģisku saslimšanu un psihoemocionālo traucējumu cēlonis, kas ietekmē cilvēka profesionālo un sociālo darbību. Pēdējos 10 gados pasaulē un Latvijā pastiprinātas svīšanas terapijā lieto aizvien jaunākas un efektīvākas metodes.