Jeļena Harlamova
psiholoģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnika "Gaiļezers", LU PPMF Psiholoģijas nodaļas doktorantūra
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Vērtēsim un respektēsim savu atmiņu
Aizmirsta parole, nokavēta tikšanās reize, piemirsts uzdevums, kļūdains lēmums, finansiāla kļūda neprecizitātes dēļ, zudusi interese par jaunākajiem kultūras, sporta vai sabiedriskiem notikumiem — tik dažādi parādās izmaiņas kognitīvajās spējās, zūd darba efektivitāte, mazinās sekmīgas karjeras iespējas.
Panikas traucējumi
“Panikas lēkme sākas ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi, kā arī nerealitātes izjūta.”
Pēctraumas stresa traucējumi
Cilvēka reakcijas uz krīzes situācijām un ārkārtējām nelaimēm vienmēr izraisījušas zinātnieku interesi gan psiholoģijas, gan medicīnas laukā. Ir ļoti senas vēstures liecības par centieniem tās aprakstīt, piemēram, 5. gs. p.m.ē. Hērodots aprakstījis karavīru psihotraumas pēc Maratonas kaujas. [1]
Atmiņas traucējumi
Trīs ievērojamu atmiņas pētnieku Alana Bedlija (Baddeley), Maikla Aizenka (Eysenck) un Maikla Andersona (Anderson) grāmata par atmiņu sākas ar vārdiem: "Atmiņa ir tā kognitīvo spēju funkcija, par kuru mēs biežāk mēdzam sūdzēties. Mēs sakām: "Man ir slikta atmiņa", bet nesūdzamies par vāju domāšanu." Cilvēki problēmas ar atmiņu patiešām pamana salīdzinoši biežāk nekā citu kognitīvo funkciju traucējumus. Turklāt atmiņas pasliktināšanos pavada virkne neiroloģisku, psihiatrisku traucējumu un, protams, ir arī normālā aizmiršana. Atmiņas pasliktināšanās biežāk saistāma ar novecošanu, kaut gan par sliktu atmiņu nereti sūdzas arī gados jauni cilvēki.
Viegli kognitīvi traucējumi – multidisciplinārs ieskats problēmā
Atmiņas traucējumu aktualitāte pieaug – tie parādās arī jauniem cilvēkiem. Iemesli dažādi: sociāli ekonomiskā situācija, informācijas plūsma, dzīves temps. Šodien cilvēkiem smadzenes strādā “kaujas režīmā” un tāpēc pieprasa lielāku atbildību no katra indivīda. Šis raksts ir mēģinājums aplūkot šo problēmu no diviem savstarpēji papildinošiem skatpunktiem, proti, neirologa un psihologa, un parādīt, cik svarīga ir daudzdisciplināra pieeja.
Nozares
A
- Alergoloģija 50
- Algoloģija 77
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 10
D
- Dermatoloģija 193
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 348
F
- Farmācija 71
- Farmakoloģija 203
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 340
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 54
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 312
- Internā medicīna 27
K
- Kardioloģija 528
Ķ
- Ķirurģija 190
L
M
N
- Narkoloģija 37
- Neatliekamā medicīna 33
- Nefroloģija 66
- Neiroloģija 384
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 83
- Onkoloģija 248
- Otorinolaringoloģija 78
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 221
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 263
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 146
R
S
- Sabiedrības veselība 321
- Sporta medicīna 15
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 100
- Uzturzinātne 90