Jānis Zaļkalns
dr. habil. med., prof., geriatrs, Rīgas Stradiņa universitāte
dr. habil. med., prof., geriatrs, Rīgas Stradiņa universitāte
XXI gadsimtā ģimenes ārstu, neirologu, seksologu, seksopatologu, endokrinologu, ginekologu, urologu un ķirurgu praksē Latvijā ir jākonsultē abu dzimumu pārstāvji, kas cieš no dzimuma disforijas, meklē iespēju mainīt savu dzimumu ķirurģiski, ar hormonu terapijas palīdzību. Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, nav daudz pētījumu un statistikas datu par šīm personām – transseksuāļiem – pēcpoperācijas periodā, nav datu par šo personu bio–psiho–sociālo rehabilitāciju pēc dzimuma maiņas. Raksta mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību transseksuālām personām un īsi sniegt ieskatu mūsdienu medicīnas speciālista iespējās palīdzēt.
Saskaņā ar statistikas prognozi attīstītās valstīs, arī Latvijā, iedzīvotāju skaits grupā no 65 gadiem un vecākiem turpmākajos 25 gados palielināsies par vairāk nekā 30%, vidējais dzīves ilgums pieaugs no 76 līdz 80 gadiem. Jau tagad Latvijā palielinās gados vecu, bet vēl darbspējīgu cilvēku skaits, kuriem ir teicamas profesionālās īpašības un pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū. Mūsdienu gerontoloģija būtisku nozīmi piešķir indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas novecošanas traucējumiem saistībā ar neproduktīva stresa un sociālās adaptācijas problēmu ietekmi uz organismu: indivīdam attīstās neirotisks stāvoklis, trauksme un depresija, kognitīvi traucējumi. [1; 2]
Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējas vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!” Zi nātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, savstarpēju nepatiku, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, zaudētu kopdzīves perspektīvu. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās saskarsmē ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.
Seno indiešu mitoloģija vēsta, ka dievs Krišna auga gana Nandas un viņa sievas Jašodas ģimenē. Reiz Jašoda ievēroja, ka puisēns ēd zemi. Viņa norāja Krišnu un pavēlēja atvērt muti, lai varētu to iztīrīt. Taču, ielūkojusies bērna mutē, viņa ieraudzīja tajā vismaz trīs pasaules. Tā arī mēs – jo dziļāk un uzmanīgāk apgūstam savu ķermeni, jo pārsteidzošākus atklājumus tas mums sniedz. Auglība, dzīvības turpināšana un atjaunošana bija senā cilvēka galvenais rūpju objekts. Vienlaikus cilvēku populācijā ir novērotas un arī šodien izpausmi gūst daudzas īpatnības, atkāpes no vispārpieņemtām normām, deviācijas. [1]
Pretstatā kino, televīzijas un interneta izdaudzinātajam sievietes seksuāli maniakālajam, vampīriskajam, iekārē trakojošajam tēlam mūsdienu reālā sieviete zemas seksuālās aktivitātes dēļ nereti cieš no distresa, depresijas, neirotiskas trauksmes un bailēm, miega traucējumiem. Daudzos 2005. un 2006.gadā Kopenhāgenā un Prāgā notikušo Eiropas seksuālās veselības medicīnas kongresu referātos tika aplūkoti sievietes seksuālās funkcijas traucējumi un to iespējamā ārstēšana. Tika pievērsta uzmanība aizvien pieaugošam sieviešu seksuālo neirožu skaitam reproduktīvā un menopauzes vecumā pēdējo gadu laikā, akcentēta psiholoģisko, sociālo un bioloģisko mehānismu etioloģiskā nozīme šo neirožu attīstībā.