Inese Kokare

Rehabilitācija pēc krūts vēža operācijas. Biežākās problēmas un to pārvaldība

SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus.

Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība. Medikamentoza, ķirurģiska un nemedikamentoza

Daudzi pacienti ar akūtām muguras sāpēm ārstējas paši. To pacientu stāvoklis, kas apmeklē ārstu, parasti uzlabojas aptuveni pēc mēneša. [1] Trešdaļai pacientu mērenas intensitātes sāpes saglabājas gadu pēc akūtu sāpju epizodes un kļūst hroniskas, turklāt katram piektajam tās rada funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditātes risku. [2] Rakstā apkopoti trīs speciālistu viedokļi par muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.

• Locītavu sāpes

Sāpes ceļa locītavā bez traumas. Vai vienmēr osteoartrīts?

Celis ir lielākā locītava cilvēka ķermenī. Sāpes ceļos ir bieža sūdzība, kas var skart ikvienu cilvēku jebkurā vecumā, tomēr dažus cilvēkus ceļu problēmas skar vairāk nekā citus. Darba apstākļi, sporta vai brīvā laika aktivitātes, novecošana, atsevišķas slimības, piemēram, osteoporoze vai artrīts, palielina varbūtību, ka būs problēmas ar ceļiem. Sāpes ceļa locītavā ir problēma, kas reizēm risināma vairākiem speciālistiem kopā, tāpēc apkopojam divu speciālistu viedokli: reimatologa un fizikālās medicīnas ārsta.

• Muskuloskeletālas sāpes

Nespecifiskas muguras sāpes

Muguras sāpes ir ļoti bieži sastopama problēma. Tiek lēsts, ka 80% pieaugušo dzīves laikā cieš no muguras sāpēm. Lai gan muguras sāpes bieži ir pašlimitējošas, tomēr 40% gadījumu pacienti ar muguras sāpēm apmeklē ģimenes ārstu vai speciālistu. Muguras sāpes var būt ļoti dažādas gan pēc lokalizācijas, ilguma, smaguma, gan hronificēšanās stadijas. Šoreiz par nespecifisku muguras lejasdaļas sāpju vai krustu sāpju ārstēšanu trīs speciālistu skatījumā.