PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Ilze Maldupa

Ilze Maldupa

Dr. med., doc., zobārste, vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts

Visi autora raksti

Disbakterioze. Bieži sastopama, bet vai atpazīta?

Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.

I. Kikuste, L. Anarkulova, N. Bērza, I. Maldupa

Bērnu zobārstniecībā urbšana paliek pagātnē

Viens no katriem trīs plombētiem zobiem maziem bērniem priekšlaicīgi tiek zaudēts sāpju vai iekaisumu dēļ. Ja bojātos zobus neārstē, rezultāts ir tieši tāds pats — viens no katriem trīs karioziem zobiem tiek zaudēts sāpju vai iekaisuma dēļ. Tātad mūsdienu zobārstniecība nav atradusi veidu, kā efektīvi risināt kariesa problēmu maziem bērniem.

A. Brinkmane, I. Viduskalne, I. Maldupa, E. Senakola

Probiotikas mutes veselībai. Vai tas ir iespējams?

Vairāk nekā gadsimtu zobārsti zina galvenos mutes saslimstību ietekmējošos faktorus, un kādu laiku jau šķita, ka esam iemācījušies kontrolēt kariesa izplatību. Tomēr pēdējās desmitgadēs novērotais saslimstības biežums ar bērnu zobu agrīnu kariesu arī ekonomiski attīstītās valstīs norāda, ka ar tradicionālām metodēm kontrolēt šo slimību neizdodas.

A. Brinkmane, I. Maldupa, E. Senakola

Dentīna hipersensitivitāte. XXI gadsimta izaicinājums zobārstniecībā

Jutīgi zobi ir izplatīta parādība visā pasaulē. To izraisa gan ikdienā lietotie pārtikas produkti, gan zobu kopšanas paradumi, gan virkne citu faktoru: stresa izraisīta zobu griešana, dažādas skābes, medikamenti, kā arī kuņģa skābes nokļūšana mutes dobumā, ko izraisa atviļņa slimība, vemšana, kuņģa darbības traucējumi. Savs loģiskais pamatojums ir zobu jutīgumam, kas rodas grūtniecības laikā, jo daudzas topošās māmiņas cieš no grūtniecības toksikozes un rīta vemšanas. Visbiežāk zobi ir jutīgi uz aukstu, retāk karstu ēdienu vai dzērienu, reizēm pēc saldumu ēšanas vai mehāniskiem pieskārieniem. Zobi var būt jutīgi pēc balināšanas un dažkārt pēc regulārām peldēm baseinā. Interesanti, ka regulāra, ilgstoša peldēšanās baseinā var izraisīt līdzīgas zobu problēmas. Baseina ūdens satur hloru, tāpēc ir skābs un, nokļūstot mutē, negatīvi ietekmē zobus. Dentīna hipersensitivitāte ir ar izteiktiem simptomiem un ļoti nepatīkama.

A. Brinkmane, I. Maldupa, E. Senakola, E. Jansone, E. Bodnieks

Kariesa riska noteikšana zobārstniecībā

Kariess ir multifaktoriāla, hroniska, bet lēni progresējoša slimība, ko vairākās tā attīstības fāzēs iespējams apturēt, lai vēlāk nebūtu nepieciešama radikālāka iejaukšanās ar plombēšanu, sakņu kanālu ārstēšanu vai pat ekstrakciju. Lai mazinātu kariesa izplatību un intensitāti, visā valstī jāveic organizēti profilakses pasākumi gan sabiedriskā, gan individuālā līmenī. Profilakses programmas plānošanā svarīgi, lai tā būtu mērķtiecīga, ekonomiski izdevīga un ar maksimālu efektivitāti. Pasaules Veselības organizācija iesaka veikt profilaktiskus pasākumus augsta kariesa riska bērniem.

I. Maldupa, A. Mihailova, E. Senakola, A. Brinkmane