Igors Carevs
urologs, Liepājas Reģionālā slimnīca
urologs, Liepājas Reģionālā slimnīca
Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.
Prostatas vēzis (PV) ir otrais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem. 2020. gadā pasaulē diagnosticēja ap 1,4 miljoniem gadījumu, proti, ~ 14 % no visiem jaunatklātiem vēža gadījumiem vīriešiem. [17]
Uroģenitālā veselība var nozīmīgi ietekmēt vīrieša dzīves kvalitāti un labsajūtu, būtiski ir rīkoties laikus, apzinot un novēršot iespējamos riska faktorus, un pacientu ārstēt viņam vispiemērotākajā veidā.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Seksuālais kontakts jeb dzimumakts ir mūsu emocionālās vajadzības pēc pieņemšanas un apliecinājuma fiziskā izpausme. Vīrieša pašnovērtējums bieži vien saistīts ar viņa spēju veikt apmierinošu dzimumaktu, tāpēc seksuālo funkciju traucējumi uztverami par ļoti nopietnu veselības problēmu.
Priekšlaicīga ejakulācija (PE) jeb ejaculatio praecox ir ļoti izplatīta vīriešu seksuālā disfunkcija. 1943. gadā Šapiro publicēja pirmo rakstu par priekšlaicīgu ejakulāciju, ziņojot par vairāk nekā 1000 PE gadījumiem. Tā joprojām ir relatīvi slikti izprasta patoloģija. Pacienti ar PE bieži vien nevēlas apspriest problēmu ar ārstu, un diemžēl daudzi ārsti nezina par PE pareizu diagnostiku un ārstēšanu. Tāpēc pacientiem ar PE nereti tiek noteikta nekorekta diagnoze – visbiežāk erektilā disfunkcija – un ordinēts nepiemērots terapijas līdzeklis.
Nierakmeņu slimība (NAS) ir viena no biežākajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā, tomēr tā ir pazīstama kopš senatnes. Revolucionāri sasniegumi minimāli invazīvo un neinvazīvo NAS ārstēšanas metožu attīstībā pēdējos 20 gados ievērojami atvieglojuši nierakmeņu likvidāciju. Tomēr, lai gan ar ķirurģiskām metodēm likvidē akmeni, slimības gaitu tās izmainīt nevar. Tā kā recidīvi ir visai bieži, svarīgi pacientam ar nierakmeņu slimību piedāvāt profilaktiskus pasākumus, lai novērstu jaunu akmeņu veidošanos.