Gundega Gauja
žurnāliste
žurnāliste
“Mana dzīve ir tikai un vienīgi darbs, un nekā cita sakāma man nav!” ar šādiem argumentiem pieklājīgi, bet noteikti VIJA GRIGALE centās izvairīties no intervijas. Tomēr galu galā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra vadītāja padevās. Un izrādījās, ka par 32 ātrajā palīdzībā pavadītajiem gadiem viņai ir daudz sakāmā. Aiz loga gar Kr. Valdemāra ielas namu gaudojot regulāri aiztraucas ātrās palīdzības mašīnas. Šķiet, tas ne mirkli neļauj aizmirst, cik svarīgs darbs te tiek organizēts. “Toties skaidrā laikā pa logu redzu, kā ostā ienāk kuģi,” smaidot saka Vija, ko kolēģi mīļi sauc par Vijolīti.
Atbild Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste LĪGA CĪRULE
Topošo kardiologu ANDRI SKRIDI interesē ne tikai tas, kā darīt veselu cilvēka sirdi. Viņu interesē arī tas, kā cilvēka sirdi aizkustināt un likt tai sisties ātrāk. Kopā ar kolēģēm dakterēm Aneti Šlēziņu un Zani Šenbergu viņi uzņem kino. Trijotnes kontā ir jau trīs spēlfilmas. Pēdējā filma Otra puse pērnā gada nogalē tika prezentēta kinoteātrī Rīga uz lielā ekrāna. Viss bija kā lielajā kino – limuzīns, sarkanais paklājs, šampanietis un aplausi.
Savulaik žurnālam Doctus bērnu otorinolaringologs profesors Jānis Sokolovs trāpīgi atzīmēja, ka visas nepatikšanas sākas piektdienas pēcpusdienā. Kad visi sāk atslābināties. Kad kolēģis attālā Latvijas malā ir izdomājis, ka izejamās dienās labāk nepaturēt pie sevis šaubīgu saslimušo. Vai arī - vecāki redz, ka bērnam nepavisam nav labi, bet priekšā sestdiena un svētdiena. Viņi, saprotams, kļūst nervozi un beidzot sāk meklēt medicīnisku palīdzību. Ārstu dežūras ir īpatnējs organisms - te darbojas noteiktas likumsakarības, kas vienkārši jāņem vērā. Vienlaikus dežūras ir arī pamatīgs pieredzes un gandarījuma avots.
Atbild Rīgas Lutera draudzes mācītājs JURIS RUBENIS
Kārlis Bicāns ir neiroķirurgs ar vairāk nekā trīsdesmit darba gadu stāžu. Gaiļezera slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs. Pazīstams ar iesauku Kbicans. Kolēģu un draugu vidū labi zināms arī kā pianists, karstasinīgs basketbolists un hokejists. Tomēr vispirms viņš ir pragmatisks ārsts. Taču dažreiz, kad uznāk ilgas pēc nezināmā, dakteris teleskopā pēta naksnīgās zvaigznes.
Zibens ātrumā – mēneša laikā kopš stāšanās amatā – veselības ministre Baiba Rozentāle izveidojusi (atjaunojusi?) galvenā speciālista institūciju. Lai gan galveno speciālistu statusā apstiprināti konkrēti cilvēki (skat. tabulu), jaunā institūta aprises pagaidām ir mākoņos rakstītas un tiek diskutētas. Kas viņš būs: ministra smadzenes un padomnieks, nozares atslēgas figūra un mugurkauls, asociācijas dublieris vai grēkāzis, kam tiks uzveltas cerības un atbildība par līdz šim neizdarīto? Vai iespējams pārcelt padomju laika veidojumu uz mūsdienām? Galu galā cita politiskā iekārta un citādas attiecības – daudz merkantilākas.
Kamēr ķirurga onkologa Andreja Srebnija bērnības draugi skraidīja apkārt blēņodamies, mazais Andrejs daudz labprātāk šķirstīja biezo “Praktizējoša ārsta rokasgrāmatu” un sapņoja kļūt par ārstu. Sapnis ir piepildījies – viņš ir viens no vadošajiem Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgiem. Īpaši specializējies krūts vēža ārstēšanā un krūšu rekonstrukcijā pēc operācijas. Savas darbības laikā veicis nu jau vairāk nekā 7000 operāciju un pēc ilgajiem gadiem onkoloģijā sapratis, ka vairs nespēj būt ateists kā jaunībā.
Atbild rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs