Dace Dubava
pneimonoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnika “Gaiļezers”, klīnika “Premium Medical”
pneimonoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnika “Gaiļezers”, klīnika “Premium Medical”
Popularizējot veselīgu dzīvesveidu un arvien biežāk un aktīvāk runājot par smēķēšanas radītiem riskiem, neizbēgami dzirdam arī hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) vārdu. Par HOPS runāt ir grūti, jo šī slimība prot slēpties. Savu postošo ietekmi tā nerāda atklāti, bet gan iesloga savus upurus un viņu tuviniekus četrās sienās, neredzamus un nedzirdamus apkārtējai sabiedrībai, līdz ar to zināšanas par šīs slimības smago norisi - īpaši gala stadijās - ir sliktas ne tikai sabiedrībā, bet arī ārstu vidē.
Nikotīna atkarība ir hroniska recidivējoša slimība, kas slikti pakļaujas terapijai. Vairākums cilvēku, kas lieto tabakas produktus, labprāt to nedarītu. [1] No smēķētājiem 70% vēlētos šo nodarbi atmest, apmēram trešdaļa mēģina to izdarīt katru gadu, bet tikai 20% meklē palīdzību [2; 3] – tātad lielāko daļu atmešanas mēģinājumu balsta tikai gribasspēks vien: likumsakarīgi, ka izdošanās procents ir zems – 3–5%. Smēķēšanas profilakse un smēķēšanas atmešanas programmas ir būtiski svarīgas sabiedrības veselības uzlabošanā.