Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Pirms diviem mēnešiem JAMA Internal Medicine publicētā pētījuma “Comparing Physician and Artificial Intelligence Chatbot Responses to Patient Questions Posted to a Public Social Media Forum” rezultāti šokē. Medicīnas eksperti, kas izvērtēja atbildes, secināja, ka čatbots pārspēj ārstu. Ārstu atbildes uz pacientu uzdotajiem jautājumiem sarunu forumā bija vidēji īsākas nekā ChatGPT (52 vārdi pret 211 vārdiem). Čatbots proporcionāli biežāk sniedza atbildes, ko eksperti novērtēja kā labas vai ļoti labas — 78,5 %, kamēr ārstu atbildes tādas bija tikai 22,1 % gadījumu. Izrādījās, ka mākslīgais intelekts sniedz arī empātiskākas atbildes nekā ārsts, šajā rādītājā čatbots ārstu pārspēja 9,8 reizes!
Turklāt AI spēj kārtot kvalifikācijas eksāmenus! Kāds šā gada pētījums rāda, ka ChatGPT nokārto United States Medical Licensing Exam (USMLE), vērtējumā sasniedzot 60 %.
Ārsta profesija, visticamāk, nepazudīs, taču pilnīgi skaidrs, ka nākotnē AI būs ārsta ikdiena, piemēram, aši uzrakstīs atbildes vēstules melnrakstu, atbildot uz pacienta jautājumiem, kas ārstam var šķist kaitinoši (AI to izdarīs izsmeļoši un empātiski), dažās sekundēs sarindos iespējamās diagnozes. Varbūt jūsu AI uzrakstīs un nosūtīs jautājumu kolēģa AI. Jau tagad ikdienā var izmantot AI, atbildot uz e–pasta vēstulēm, piemēram, konferenču ielūgumiem, — AI to izdara ātrāk un bieži vien labāk. Bet varbūt, atslogojuši sevi šajos darbos, mēs vietā paņemsim citus darbus?
Protams, paliek jautājums, kas notiks ar cilvēcisko pieskārienu medicīnā, ar ētiku (kurš būs atbildīgs par AI izveidoto ārstēšanas plānu?) un citiem jautājumiem.
Eksperti teic — pētījumi šajā jomā notiek tik strauji un jaudīgi, ka jumtu rauj nost. Kādā intervijā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis atzīst — viņa pārsteigums bijis, ka ChatGPT raksta labāk nekā liela daļa cilvēku, kas lieto latviešu valodu.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam — esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]