Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Sievietēm perimenopauzes laikā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju

Doctus
Sievietēm perimenopauzes laikā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju
Freepik.com
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.

Daudzām sievietēm menopauzes pāreja var būt emocionālu un fizisku pārmaiņu periods ar dažādiem menopauzes posmiem, kas saistīti ar dažādu depresijas simptomu un diagnozes risku. Šī pārskata mērķis bija veikt sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, lai novērtētu klīniskās depresijas un depresijas simptomu attīstības risku dažādos menopauzes posmos.

Medline, PsycInfo, Embase un Web of Science tika meklēti pētījumi no datu bāzes sākuma līdz 2023. gada jūlijam. Pārskatā tika iekļauti septiņpadsmit perspektīvi kohortas pētījumi, kuros kopumā piedalījās 15 893 sievietes, un neobjektivitātes risks tika novērtēts, izmantojot Prognozes pētījumu kvalitātes (QUIPS) rīku. Meta-analīzē tika iekļauti septiņi pētījumi, kuros kopumā piedalījās 11 965 dalībnieki, izmantojot izlases efektu modeļus un apvienotās izredžu attiecības (OR), kas aprēķinātas depresijas simptomiem un diagnozēm.

Tika konstatēts, ka sievietēm perimenopauzē ir ievērojami lielāks depresijas simptomu un diagnožu risks, salīdzinot ar sievietēm pirms menopauzes periodā (OR=1,40; 95 % TI 1,21 – 1,61, p<0,001). Netika konstatēts ievērojami paaugstinātu depresijas simptomu vai diagnožu risku pēc menopauzes periodā, salīdzinot ar sievietēm pirms menopauzes periodā.

Depresijas risks perimenopauzes periodā, kas parādīts etniski daudzveidīgā paraugā; uzsver klīnisko vajadzību pēc skrīninga un atbalsta šajā potenciāli neaizsargātajā grupā.

Perimenopauze ir stadija, kas saistīta ar vislielāko depresijas risku. Ir vajadzīgi papildus pētījumi par pēc menopauzes periodu.

AVOTS: Yasmeen Badawy, Aimee Spector, Zishi Lee, Roopal Desai. The risk of depression in the menopausal stages: A systematic review and meta-analysis. Journal of Affective Disorders, 2024

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

INGŪNA LIEPA, Cēsu klīnikas vadītāja: Dzīves māksla. Bez tēlošanas

Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.

B. Brila

Luīze Auziņa: Izcilības paraugstundas bērnu kardioloģijā Bostonā

Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.

D. Ričika

Ehokardiogrāfijas datu interpretācija sirds mazspējas diagnostikas kontekstā

Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.

G. Kamzola

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

Osteopātiskā manipulatīvā ārstēšana un tās ietekme uz sekundāro elpošanas mehānismu

Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]

D. Čebanova

Muguras sāpes kā pārslodzes izraisīta arodslimība

Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]

M. Burčeņa, D. Skrupska
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U