Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Sievietēm perimenopauzes laikā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju

Doctus
Sievietēm perimenopauzes laikā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju
Freepik.com
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.

Daudzām sievietēm menopauzes pāreja var būt emocionālu un fizisku pārmaiņu periods ar dažādiem menopauzes posmiem, kas saistīti ar dažādu depresijas simptomu un diagnozes risku. Šī pārskata mērķis bija veikt sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, lai novērtētu klīniskās depresijas un depresijas simptomu attīstības risku dažādos menopauzes posmos.

Medline, PsycInfo, Embase un Web of Science tika meklēti pētījumi no datu bāzes sākuma līdz 2023. gada jūlijam. Pārskatā tika iekļauti septiņpadsmit perspektīvi kohortas pētījumi, kuros kopumā piedalījās 15 893 sievietes, un neobjektivitātes risks tika novērtēts, izmantojot Prognozes pētījumu kvalitātes (QUIPS) rīku. Meta-analīzē tika iekļauti septiņi pētījumi, kuros kopumā piedalījās 11 965 dalībnieki, izmantojot izlases efektu modeļus un apvienotās izredžu attiecības (OR), kas aprēķinātas depresijas simptomiem un diagnozēm.

Tika konstatēts, ka sievietēm perimenopauzē ir ievērojami lielāks depresijas simptomu un diagnožu risks, salīdzinot ar sievietēm pirms menopauzes periodā (OR=1,40; 95 % TI 1,21 – 1,61, p<0,001). Netika konstatēts ievērojami paaugstinātu depresijas simptomu vai diagnožu risku pēc menopauzes periodā, salīdzinot ar sievietēm pirms menopauzes periodā.

Depresijas risks perimenopauzes periodā, kas parādīts etniski daudzveidīgā paraugā; uzsver klīnisko vajadzību pēc skrīninga un atbalsta šajā potenciāli neaizsargātajā grupā.

Perimenopauze ir stadija, kas saistīta ar vislielāko depresijas risku. Ir vajadzīgi papildus pētījumi par pēc menopauzes periodu.

AVOTS: Yasmeen Badawy, Aimee Spector, Zishi Lee, Roopal Desai. The risk of depression in the menopausal stages: A systematic review and meta-analysis. Journal of Affective Disorders, 2024

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Austrumu slimnīca sāk ģenētiskos izmeklējumus krūts vēža personalizētai ārstēšanai

2024.gada oktobrī, Krūts veselības mēnesī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Laboratorijas dienests ir uzsācis pilnu gēnu BRCA1 un BRCA2 testēšanu ar jaunākās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģiju NGS, kas ļaus precīzi diagnosticēt un attiecīgi efektīvi ārstēt pacientes ar agresīviem krūts vēža audzējiem, mazināt ķīmijterapijas zāļu blaknes un ārstēšanas komplikācijas, attiecīgi pagarinot dzīvildzi un mazinot mirstību.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U