Senioriem, kuriem tiek ārstēta hipertensija, sistoliskais asinsspiediens zem 130 mmHg ir saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos, īpaši tiem senioriem, kuriem ir kompleksas veselības problēmas.
Vecāka gadagājuma pacienti ir īpaša pacientu grupa, kuras aprūpē jāņem vērā ne tikai organismā notiekošo procesu vecuma izmaiņas, bet arī iespējamās blakusslimības un īpatnības. Lai iezīmētu iespējamās īpatnības, vecākiem pacientiem ārstējot hipertensiju un sirds mazspēju, literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījumus par šo tēmu.
Aijovas Universitātes zinātnieki atklājuši muskuļu vājuma un atrofijas iemeslu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tam pamatā ir proteīns ATF4, kas izmaina gēnu ekspresiju šķērssvītrotajā muskulatūrā, tādējādi samazinot muskuļu proteīnu sintēzi, muskuļu spēku un masu. Šī proteīna darbību aizkavēt var ābolos un zaļos tomātos esošas vielas.
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Saskaņā ar 2015. gada martā publicētu pētījumu, lietojot folijskābi saturošus uztura bagātinātājus, var regulēt asinsvadu tonusu, tādējādi palielinot asins pieplūdi ādai, mazināt karstuma viļņu radīto diskomfortu un samazināt kardiovaskulāro slimību risku.
Kāda ir prakse — kas pamudina un motivē apgūt un strādāt nozarē līdzās savai pamatspecialitātei? Divu ārstu stāsti par to, kā otra specialitāte ļauj palūkoties uz pacientu.
Eiropas Savienībā ir vismaz 15 miljoni (~2% populācijas) sirds mazspējas (SM) slimnieku, bet ASV ir 5 miljoni SM slimnieku, turklāt ik gadu šāda diagnoze tiek noteikta vēl pusmiljonam iedzīvotāju. SM biežums progresīvi pieaug, kļūstot par galveno saslimstības un mirstības iemeslu veciem cilvēkiem. Vecu SM pacientu ārstēšana sagādā grūtības tāpēc, ka lielos klīniskos pētījumos veci cilvēki pārsvarā netiek iekļauti, līdz ar to veciem cilvēkiem nav iespējas saņemt pierādījumos balstītu ārstēšanu. Turklāt, ņemot vērā blakusslimības un ar vecumu saistīto riska pieaugumu, veci pacienti retāk saņem specializētu intervencionālu vai ķirurģisku ārstēšanu.
Rietumvalstu sabiedrība arvien vairāk noveco – jau šobrīd Eiropas Savienībā vidējais dzīves ilgums ir 79,4 gadi. Latvijā tie ir 73,4 gadi, bet tiek prognozēts, ka 2030. gadā tie būs jau 78,5 gadi, tāpēc ārstiem arvien biežāk jāapgūst un jāmeklē jaunas iespējas, kā iespējami labāk ārstēt pacientus lielā vecumā. Mūsdienās gandrīz ikvienas specialitātes ārsti ikdienas praksē konsultē daudz vecu cilvēku. Tā kā viņu skaits pieaug, pasaules literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījums geriatrijas jomā.
Literatūras dati rāda, ka gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) biežums sabiedrībā pieaug. [1] Kā iespējamos cēloņus var minēt gan izmaiņas dzīvesveidā un uzturā, gan medikamentu lietošanu, kā arī slimības labāku atpazīšanu un biežāku diagnostiku. Tā kā GEAS ārstēšana bieži saistīta ar ilgstošu medikamentu lietošanu, lielākā daļa ārstu ir daudzpusīgi un labi informēti par šo patoloģiju. Tāpēc šajā rakstā par divām vecumgrupām, kam GEAS norise ir nedaudz atšķirīga, – GEAS bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.