Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Akselerometra mērītā fiziskā aktivitāte (FA) viegla, mērena, intensīva — ir saistīta ar mazāku sirds mazspējas (SM) risku vecākām sievietēm, savukārt mazkustīguma laiks ir saistīts ar lielāku SM risku sievietēm.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka sievietēm ar steatotisku aknu slimību (SLD), kas saistīta ar alkohola lietošanu, ir lielāks mirstības risks nekā vīriešiem ar tādu pašu stāvokli.
Vidēji efektīva terapija (moderately effective therapies, MET) gadiem ilgi bijusi galvenā ārstēšanas izvēle bērnu multiplās sklerozes gadījumā. Neskatoties uz pieaugošo augsti efektīvas terapijas (highly effective therapies, HET) pieejamību, ārstēšanas stratēģijām bērnu multiplās sklerozes (pediatric-onset multiple sclerosis, POMS) gadījumā iztrūkst konsensus.
Cilvēkiem, kuriem kādā dzīves posmā bijis herpesvīruss, ir divreiz lielāka iespēja saslimt ar demenci nekā tiem, kuri nekad nav bijuši inficēti. Jauns pētījums apstiprina iepriekšējo pētījumu rezultātus par to, vai herpesvīruss var būt iespējamais demences riska faktors.
Intracerebrāla hemorāģija (ICH) ir nāvējošākais no insulta veidiem un mirstības rādītāji ir īpaši augsti starp ICH, kas saistīti ar antikoagulantu lietošanu. Līdz šim nav pētīts, vai pastāv konkrēta laika loga atkarīgs ārstēšanas efekts “no durvīm līdz ārstēšanai” (door–to–treatment, DTT) klīniskajā praksē.
Iekaisuma artrīts (IA) attīstās trešdaļai pacientu ar sistēmisku sklerozi (SSc), un tas ir būtiski saistīts ar sliktāku dzīves kvalitāti un fiziskajām funkcijām, kā arī ar difūzu slimību, muskuļu un skeleta sistēmas izpausmēm, piemēram, miozītu.
Vakcinācija grūtniecības laikā pret Covid–19 saistīta ar samazinātiem saslimstības un mirstības riskiem gan grūtniecei, gan zīdainim. Grūtnieču vakcinācija pret Covid–19 rekomendēta lielā daļā pasaules. Lai veicinātu izpratni par vakcīnas drošumu, veikts pētījums, kur vērtēts nelabvēlīgu iznākumu risks jaundzimušajam, kura māte saņēmusi vakcīnu grūtniecības laikā.
Tirzepatīds statistiski nozīmīgi samazina asinsspiedienu pieaugušajiem ar aptaukošanos, kuri lietoja medikamentu aptuveni 8 mēnešus. Pētnieki secināja, ka aptaukošanās ārstēšana ar svaru samazinošu medikamentu tirzepatīdu var būt efektīva stratēģija, lai pasargātu no augsta asinsspiediena vai arī to ārstētu.
CNS stimulantu kā amfetamīns, metamfetamīns, kokaīns, MDMA, tāpat kā medicīnā izmantotā metilfenidāta neatļauta lietošana pēdējā dekādē augusi. Aprēķināts, ka 2021.gadā pasaulē 21,5 miljoni cilvēku lietojuši kokaīnu un 36 miljoni amfetamīnu grupas narkotikas. No Eiropas valstīm visaugstākā ar narkotikām saistītā mirstība fiksēta Zviedrijā. Šajā pētījumā salīdzināts, kādi nāves riski pastāv stimulantu, un kādi citu substanču lietotāju vidū.
