Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli.
Ieskats pasaules pētījumos par statīniem
Kopš 1987. gadā pasaule tika iepazīstināta ar pirmo statīnu lovastatīnu, plaši pētīta šīs medikamentu klases drošība un efektivitāte. Vairākos plašos nejaušināta iedalījuma kontrolētos pētījumos ar dažādām pacientu grupām pierādīts, ka statīni statistiski ticami mazina saslimstību un mirstību no sirds-asinsvadu slimībām. Zema blīvuma holesterīna samazinājums plazmā par 1 mmol/l, lietojot statīnus, mazina nozīmīgus vaskulāros notikumus, piemēram, mir-stību no sirds-asinsvadu slimībām, nefatāla miokarda infarkta, koronāras revaskularizācijas vai insulta gadījumus, [1] par 20% un intensīvāka statīnu terapija saistīta ar papildu kardiovaskulāriem ieguvumiem. [2] Nesenas meta-analīzes kliedēja šaubas par statīnu saistību ar paaugstinātu ļaundabīgu audzēju risku vai citu cēloņu mirstību, jo statistiski ticama saistība ar statīnu standarta terapiju un intensīvu statīnu terapiju netika konstatēta. Statīnu pierādītā efektivitāte samazināt kardiovaskulāro risku rezultējusies ar plašu to lietošanu ne tikai standarta režīmos, bet arī intensīvākā režīmā. Tādējādi šīs medikamentu grupas drošuma profils un panesība ir vēl jo svarīgāka. Lai gan statīni kopumā ir labi panesami un ar labu drošuma profilu, dažiem pacientiem var novērot blakusparādības, piemēram, muskuļu toksicitāti un iedarbību uz aknu enzīmiem. Šīs blakusparādības ir labi aprakstītas. [3; 4; 5; 6] Ir meta-analīzes, kur pierādīts, ka intensīva statīnu terapija var nedaudz paaugstināt cukura diabēta attīstības risku. [7] Žurnāla Lancet augusta numurā publicētā JUPITER pētījuma rezultāti apliecina: kardiovaskulārie ieguvumi, lietojot statīnus, primārajā profilaksē ir daudz lielāki nekā iespējamais cukura diabēta attīstības risks - pat tiem pacientiem, kam ir nopietns cukura diabēta attīstības risks. JUPITER pētījumā tika analizēta informācija par 17 603 dalībniekiem. Pētījuma sākumā nevienam no dalībniekiem nebija kardiovaskulāras slimības un cukura diabēta. Galvenie rezultāti rādīja, ka rosuvastatīns mazina miokarda infarkta, insulta, hospitalizēšanu nestabilas stenokardijas dēļ, arteriālas revaskularizācijas vai kardiovaskulāras nāves risku par 44%. Sadalot pacientus divās grupās: tie, kam ir vismaz viens no četriem cukura diabēta riska faktoriem (metabolais sindroms, izmainīts glikozes rādītājs pēc ēšanas, aptaukošanās vai glikolizētais hemo-globīns lielāks par 6%), un tie, kam nav neviena no šiem riska faktoriem. 63% pacientu bija vismaz viens cukura diabēta riska faktors, viņiem arī biežāk attīstījās cukura diabēts (1,88 pret 0,18 uz 100 persongadiem). Lai gan dalībniekiem, kas lietoja statīnus, bija nedaudz augstāks cukura diabēta attīstības risks (HR=1,25; 95% TI [1]), kardiovaskulārie ieguvumi bija lielāki. Pacientiem, kam bija cukura diabēta riska faktori, statīnu terapija bija saistīta ar:
- 39% primāra iznākuma samazinājumu (HR=0,61; 95% TI []);
- 36% venoza trombembolisma samazinājumu (HR=0,64; 95% TI []);
- 17% kopējās mirstības samazinājumu (HR=0,83; 95% TI []);
- 28% cukura diabēta attīstības pieaugumu (HR=1,28; 95% TI [1]).
Savukārt dalībniekiem, kam nebija cukura diabēta riska faktoru, statīnu terapija bija saistīta ar:
- 52% primāra iznākuma samazinājumu (HR=0,48; 95% TI []);
- 53% venoza trombembolisma samazinājumu (HR=0,47; 95% TI []);
- 22% kopējās mirstības samazinājumu (HR=0,78; 95% TI []);
- nenovēroja cukura diabēta attīstības pieaugumu (HR=0,99; 95% TI []).
Pēc šiem rezultātiem pētnieki secināja, ka abās grupās ieguvumi no statīnu terapijas pārsniedz iespējamo risku saslimt ar cukura diabētu. [8] Ir pētījumi, kur pierādīts, ka statīnu terapija ir ne vien lietderīga kardiovaskulāro notikumu profilaksei, bet kā papildu terapija var būt noderīga arī labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā. [9]
