Bronhiālā astma kā hroniska slimība ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un var būt invalidizējoša gan fiziski, gan mentāli. Pēc Center for Disease Control and Prevention definīcijas par invaliditāti liecina jebkurš stāvoklis, kas iespaido pacienta ikdienas aktivitātes.
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Ģimenes ārsta un pediatra praksē īpaša uzmanība jāpievērš astmas novērtēšanai un ārstēšanai pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem — dzīves periodā, kad notiek hormonālas un sociālas pārmaiņas.
Alerģisks rinīts (AR) ir viena no izplatītākajām, nepietiekami diagnosticētajām slimībām pasaulē. Bieži iesnu simptomus saista ar saaukstēšanās epizodēm, bet ne ar alerģiju. [1] Vairākumā gadījumu AR sākas bērnībā vai pusaudža gados un turpinās mūža garumā, bet var sākties jebkurā vecumā. Novērojumi pēdējos gados rāda, ka AR pacienti kļūst jaunāki.
Pētījumā ar vairāk kā 587 000 cilvēku analizēja, kā Covid-19 ietekmē cilvēkus ar astmu, un secināja, ka astma nepaaugstina smagas Covid-19 slimības gaitas vai nāves risku.
Maija pirmajā otrdienā Globālā Astmas iniciatīva (GINA) atzīmē Pasaules Astmas dienu. Kopā ar veselības aprūpes organizācijām un astmas speciālistiem Doctus pievienojas tēmas aktualizācijai, pievēršoties blakusslimībām, kas ietekmē astmas gaitu un sarežģī diagnostiku.
Vai speciāla diēta palīdz pret astmu? Jaunā pētījumā secināts, ka pelēm, kuras uzturā saņēma ketogēno diētu, ievērojami samazinājās iekaisums elpošanas ceļos.
Astma ir dzīvībai potenciāli bīstama hroniska slimība, ko nevar izārstēt un ar ko sirgst cilvēki visos sabiedrības slāņos un visās vecumgrupās. Daudzās pasaules valstīs astmas izplatība aizvien pieaug.
Grūtniecība per se ir lielas izmaiņas sievietes organismā. Jebkuru zāļu lietošanas gadījumā būtībā ir jādomā par sievieti ne tikai kā par grūtnieci un notiekošajām hormonālajām izmaiņām, bet arī par augli, kas attīstās sievietes ķermenī.
Astma, kas sākas pieaugušā vecumā, ir pozitīvi saistīta ar alerģisko slimību skaitu, kas konkrētajai personai ir, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Allergy.
Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
300 miljoni cilvēku pasaulē — tieši tik liels ir bronhiālās astmas pacientu skaits. Veselības aprūpes speciālistiem katru dienu jācīnās ar astmas izraisītiem sarežģījumiem, komplikācijām, pacienta nevēlēšanos sadarboties, dažkārt arī ar veselības aprūpes sistēmu...
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Slīpā galda tests ir viens no standarta diagnostiskajiem izmeklējumiem sinkopes pacientam un joprojām “zelta standarts” vazovagālas sinkopes diagnozes apstiprināšanai. To plaši lieto sinkopes un citu ar transitorisku samaņas zudumu saistītu stāvokļu diagnostikā visā pasaulē jau no 20. gadsimta beigām, tomēr Latvijā tas oficiāli reģistrēts tikai 2021. gadā.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.